Krievija un Baltkrievija septembrī rīkos mācības “Zapad”. Rietumu militārpersonas uz manevru raugās ar aizdomām — galu galā Kremlis iepriekš ir izmantojis šīs mācības kā aizsegu lielākiem plāniem.
Atlikuši nepilni divi ar pusi mēneši, un acīmredzot jau ir sākusies gatavošanās Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām “Zapad”. Kopš jūnija sākuma Krievijas gaisa spēku transporta lidmašīnas vismaz astoņas reizes ir devušās uz Mačulišču gaisa spēku bāzi Baltkrievijas centrālajā daļā, liecina aviācijas analīzes grupas “Avivector” dati. Novērotāji uzskata, ka lidojumi, visticamāk, ir saistīti ar mācībām “Zapad”.
Mācības, kas paredzētas septembrī, tiks apspriestas arī NATO samitā, kas sākas otrdien. Partnervalstis Polija un Lietuva jau gatavo atbildi uz “Zapad 2025”: tajā pašā laika posmā Polijā paredzētas mācības “Tarasis 25” ar NATO Apvienoto ekspedīcijas spēku (JEF) karavīriem. Vienlaikus Lietuvas karavīri mācībās “Pērkona sitiens” praktizēs valsts aizsardzību.
Pēdējā laikā atkārtoti izskanējuši brīdinājumi par Krievijas militārajām aktivitātēm NATO austrumu flangā. Krievija paplašina savu ilgtermiņa klātbūtni pie Somijas robežas. Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis ir brīdinājis par plāniem uzbrukt Rumānijas robežai. Nemiers pieaug arī tā sauktajā Suvalku šaurumā. Kas tad sagaida NATO šoruden ? Vai Kremļa vadītājs Vladimirs Putins uzdrošināsies sākt jaunu uzbrukumu ar nosaukumu “Zapad”, šoreiz pret NATO valsti, lai pārbaudītu militāro aliansi?
Krievija vēlas parādīt savas “spēcīgās spējas”
Šīs mācības, kuru nosaukums tulkojumā nozīmē “Rietumi”, jau mēnešiem ilgi nodarbina militāros ekspertus Eiropā. Daži to uzskata par iespējamu Krievijas gatavošanos uzbrukumam NATO valstij. Ņemot to vērā, vēsturnieks Sēnke Neicels pat runāja par iespējamu Vācijas “pēdējo miera vasaru”. Šīs bažas nav nepamatotas: galu galā Krievija izmantoja to pašu manevru 2021. gada rudenī, lai sagatavotos iebrukumam Ukrainā nākamā gada februārī.
Militārais eksperts Markuss Reisners skaidro, ka Krievijas mērķis ar šīm mācībām ir signalizēt NATO, ka tās bruņotajiem spēkiem piemīt “spēcīgas spējas”. “Tas var ietekmēt visas mūsdienu karadarbības jomas: gaisa, sauszemes un jūras spēkus, kā arī tā saukto kibertelpu un informācijas telpu,” saka Austrijas bruņoto spēku pulkvedis. Tas ir arī par atturēšanu: “Putins vēlas parādīt, ka viņš patiešām var izmantot šīs spējas, ja nepieciešams.”
“Šobrīd ir grūti novērtēt, vai mācības ir paredzētas arī gatavošanās izvietošanai NATO austrumu flangā,” brīdina Reisners. “Tomēr viena lieta ir skaidra: Krievija arī veiks darbības paralēli manevriem.” Tas varētu būt gan dezinformācijas kampaņas, lai ietekmētu ienaidnieku, gan hibrīduzbrukumi, piemēram, tie, kas nesen bieži novēroti Baltijas jūrā.
Baltkrievija cenšas mierināt
Pēdējā laikā tieši Baltkrievija ir centusies mazināt Rietumu bažas. Aizsardzības ministrs ģenerālleitnants Viktors Hreņins maija beigās tikšanās laikā ar saviem kolēģiem no Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) paziņoja, ka mācības tiks pārceltas no Baltkrievijas rietumu robežas tālāk uz iekšzemi. Turklāt tiks samazināts iesaistīto karavīru skaits. Papildus Krievijai un Baltkrievijai KDLO piedalās arī citas bijušās Padomju Savienības valstis, piemēram, Kazahstāna.
Hreņins norādīja, ka Baltkrievijas mērķis ir iesaistīties dialogā un mazināt reģionālo spriedzi. “Atklāti sakot, mēs to darām, negaidot konstruktīvu atbildi,” viņa teikto citēja valsts ziņu aģentūra BelTA. “Mēs to darām īpaši, lai demonstrētu mūsu sabiedrotajiem un partneriem visā pasaulē Baltkrievijas Republikas patiesi miermīlīgo nostāju.”
Krievija, visticamāk, izmantos slēpšanas taktiku.
Eksperts Reisners šajos izteikumos saskata iespējamu informācijas slēpšanas taktiku. “Kremlis apzināti tur Rietumus neziņā par mācību apjomu,” viņš saka. “Tam ir divas interpretācijas: no vienas puses, “Zapad” mērogs varētu tikt mazināts, lai slepeni kaut ko sagatavotu. No otras puses, Putins varētu plānot tīru spēka demonstrāciju, ja tiks izvietots ievērojami vairāk karavīru nekā iepriekš paziņots.”
Pēc ASV domnīcas Kara pētījumu institūta (ISW) ekspertu domām, šim pasākumam varētu būt vēl kāda motivācija. Baltkrievija nevarēja pieņemt šo lēmumu bez Krievijas iesaistes, ISW maija beigās analizēja. Visticamāk, mācību apjoms tika samazināts, jo daudzas Krievijas vienības, kas piedalījās iepriekšējās “Zapad” mācībās, galvenokārt karoja Ukrainā. ISW norāda, ka 2023. gada mācības jau ir atceltas šo iemeslu dēļ.
Cik karavīru dosies mācībās septembrī?
Pašlaik ir pretrunīgas ziņas par plānoto apjomu. Pirms Hreņina paziņojumiem Krievijas valsts mediji ziņoja, ka tajās piedalīsies aptuveni 13 000 karavīru. Salīdzinājumam, 2021. gadā “Zapad” mācībās piedalījās aptuveni 200 000 karavīru, vairāk nekā 80 lidmašīnu un helikopteru, vairāk nekā 290 tanku, vairākas raķešu palaišanas iekārtas un 15 kuģi. Dažus mēnešus vēlāk sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, kas arī sākās no Baltkrievijas teritorijas.
Tomēr dažas Rietumu militārpersonas atsakās ticēt oficiālajiem skaitļiem. Latvijas ģenerālis Andis Dilāns jūnija sākumā Ukrainas raidorganizācijai RadioNV sacīja, ka “Zapad 2025” varētu piedalīties no 100 000 līdz 150 000 karavīru. “Viņi vienmēr izmanto nepatiesus skaitļus, apgalvojot, piemēram, ka ir 12 000 vai 13 000 dalībnieku, kas ir maksimālais atļautais skaits saskaņā ar Līgumu par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā,” sacīja ģenerālis. “Tomēr, tā kā Krievija vairs nav līguma puse, viņi var izmantot jebkuru vēlamo skaitu.”
Lietuvas bruņoto spēku štāba priekšnieks un ģenerālleitnants Remigijs Baltrēns salīdzina Krievijas un Baltkrievijas mācības ar 2021. gada rudens manevriem “Zapad”: “Neviens nevar noliegt, ka Krievijai un Baltkrievijai joprojām ir naidīgi nodomi — mēs redzam, kas notiek —, taču šī gada “Zapad” mācības nav lielākas vai draudīgākas par 2021. gada mācībām,” viņš maija beigās paziņoja, vēsta ziņu aģentūra BNS.
Viņš paredz oficiālo karavīru skaitu 13 000. “Ņemot vērā situāciju Ukrainā, Krievija un Baltkrievija vienkārši nevar atļauties liela mēroga mācības – tas ir fiziski neiespējami.” Viņš teica, ka ne Lietuvas izlūkdienests, ne NATO rudenī negaida nekādus “pārsteigumus”.
“Krievu pašapziņa manāmi pieaug”
Tomēr, ņemot vērā gatavošanās darbus, pulkvedis Markuss Reisners iesaka nenovērtēt Krieviju par zemu, īpaši ņemot vērā Ukrainas kara gaitu: “Pagājušajā gadā krievi ieguva impulsu un kopš tā laika to ir saglabājuši,” viņš analizē situāciju. “Tā rezultātā manāmi pieaug krievu pašapziņa, un Kremļa vadība šķiet arvien spēcīgāka.”
Reisners atsaucas uz Krievijas ārlietu ministra vietnieka Sergeja Rjabkova paziņojumiem, kurā viņš apgalvoja, ka karš Ukrainā beigsies tikai tad, kad NATO izstāsies no Austrumeiropas. Patiesībā, Krievijas iebrukums Ukrainā noveda pie tā, ka drošības apsvērumu dēļ NATO pievienojās vēl citas valstis, tostarp Zviedrija un Somija.
Ņemot vērā šādus apgalvojumus, Reisners skaidro: Tas nozīmē, ka Krievija noteikti varētu izmantot “Zapad”, lai kaitētu NATO. “Tam nav obligāti jāietver karaspēka iebrukums, bet tas var notikt visās mūsdienu karadarbības jomās,” sacīja militārais eksperts.
Pulkvedis noteikti saskata pierādījumus par iespējamu gatavošanos jaunam uzbrukumam Krievijas pusē. “Interesanti, ka Krievija pat ceturtajā kara gadā joprojām spēj stiprināt savu ieroču ražošanu.” Viņš ziņo par videoierakstiem, kuros redzami jauni tanki, kas Krievijā noripo no konveijera. “Taču mēs vēl neesam redzējuši šo jauno aprīkojumu Ukrainas frontes līnijās,” skaidro militārais eksperts. Pēc viņa novērojumiem, smago militāro transportlīdzekļu zaudējumi tur pēdējā laikā faktiski ir samazinājušies. “Tātad Krievija noteikti slepeni veido savas spējas. To redz arī NATO.”
