Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretārs paziņojis galvenās valsts ārpolitikas tēzes
Savā kārtējā Jaungada uzrunā Krievijas pilsoņiem Vladimirs Putins īpašu uzmanību pievērsa valsts “suverenitātes” problēmai.
“Visi kopā esam radījuši uzticamu drošības rezervi… Tā mērķis ir stiprināt mūsu suverenitāti vissvarīgākajā jomā – ekonomikā. Un mūsu cīņa par sevi, par savām interesēm un par savu nākotni, protams, kalpo kā iedvesmojošs piemērs citām valstīm, tiecoties pēc taisnīgas, daudzpolāras pasaules kārtības,” uz militārās formas tērpos tērptu Krievijas pilsoņu fona sacīja Putins.
Tēma par Krievijas politisko, ekonomisko, finansiālo un humanitāro neatkarību no visas pasaules un galvenokārt no “kolektīvajiem Rietumiem” bija veltīta Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretāra Nikolaja Patruševa intervijai laikrakstam ”Argumenti i Fakti’. Patruševs tiek dēvēts par vienu no Putina visticamākajiem pēctečiem Krievijas Federācijas vadītāja amatā. Tieši tāpēc šajā sarunā izklāstītās tēzes nav uzskatāmas par “privātpersonas personīgo viedokli”, kas ik dienas skan Krievijas valsts televīzijas kanālu ēterā. Drīzāk tas ir Krievijas Federācijas iestāžu ārpolitikas doktrīnas kopsavilkums turpmākajiem gadiem.
Apkopojām neatkarīgu ekspertu komentārus par vairākiem šīs intervijas atklātākajiem momentiem.
“Putina pēdējā runā ”Valdaj klubā” tika teikts, ka Rietumu mērķis ir noņemt Krieviju no politiskās kartes.”
Politologs Aleksandrs Morozovs neko jaunu publicētajā tekstā nesaskatīju, salīdzinot ar pēdējo mēnešu Kremļa runātāju teikto. “Ir trīs tēmas. Pirmais ir tas, ka konfliktam starp Krieviju un Rietumiem ir neatvairāms metafizisks raksturs, otrs ir tas, ka Rietumi sanaido Krieviju un Ukrainu, un ir par to atbildīgi, un trešais ir tas, ka pašus Rietumus kontrolē kāda veida “globālās korporācijas”, kas ieinteresētas karā. Pats svarīgākais šajā intervijā ir tas, ka kopā ar Dmitrija Medvedeva pēdējām runām, tā paver Kremlim ceļu karadarbības pastiprināšanai. Un šī intervija ir jāuztver kā notikums, kas saistīts ar to, ka Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai līdz 2023. gada 1. februārim iesniegt ziņojumu par armijas vajadzībām karadarbības gaismā,” uzsvēra Morozovs.
Eksperta uzmanību pievērsa šāds publikācijas fragments: “Mūsu valstij Rietumos nav vietas. Krievija kaitina bariņu pasaules valdniekus, jo tai ir bagāti resursi, plaša teritorija, gudri un pašpietiekami cilvēki, kuri mīl savu valsti, tās tradīcijas un vēsturi… Šajā sakarā rietumnieki cenšas mūsu valsti vājināt, sašķelt, iznīcināt krievu valodu un krievu pasauli”.
Šajā sakarā Morozovs atzīmēja, ka šī tēma vairākkārt izskanēja Putina runās.
“Putina pēdējā runā ”Valdaj klubā” 2022. gada vasarā tika atklāti paziņots, ka Rietumu mērķis ir noņemt Krieviju no politiskās kartes. Protams, tas neatbilst nevienai realitātei, visi to uztver kā retoriku, kas nodrošina Kremļa karu, jo Rietumi nekad nav izvirzījuši sev mērķi iznīcināt Krieviju. Var teikt, ka mērķi bija tieši pretēji. Pret Rietumvalstīm ir daudz pretenziju, ka tās pārāk ilgi pozitīvi sadarbojas ar Putina režīmu, ne tikai nemēģinot šo režīmu izjaukt, bet arī padziļinot sadarbību dažādās jomās, un tikai Krievijas agresija pret Ukrainu padarīja šo sadarbību tālāk neiespējamu.” uzskata politologs. .
Morozovs rezumē, ka neatkarīgi no tā, kā ir īstenībā, tā sauktie “Kremļa veči” savās realitātes interpretācijās jau sen ir pārkāpuši visas iedomājamās robežas.
To, ka Krievija nekad nevienam nav uzbrukusi, es jau dzirdēju no patriarha Kirila”
Dialoga centra direktora vietnieks Ļukass Adamskis (Łukasz Adamski, Centrum Dialogu im. Juliusza Mieroszewskiego) uzskata, ka vienam no ietekmīgākajiem cilvēkiem Krievijā, Nikolajam Patruševam, kas ir specdienestu pārstāvis, vajadzētu prātīgi novērtēt pasaulē notiekošo. Bet no intervijas ”Argumenti i Fakti” ir skaidrs, ka viņam tāda vērtējuma nav. “Viņš lielā mērā ir apsēsts ar noteiktām padomju cilvēku vērtībām un fobijām. Un tagad Patruševs, man šķiet, cenšas patiesi noticēt, ka viņa teiktais ir patiesība,” poļu eksperts atmet rokas.
Intervijā medijiem Lukašs Adamskis uzsvēra, ka visas oasāžas par to, ka rietumvalstīm nav suverenitātes un, ka tajās valda “globālas korporācijas”, ļoti atgādina 20. un 30. gadu padomju propagandu. Un saskaņā ar līdzīgiem izteikumiem, fašisms Vācijā radās lielo Rietumu biznesa uzņēmēju ekonomiskās politikas dēļ.
“Tas viss ir pirms gadsimta pausto klišeju atkārtojums. Un saukļi par nacionālo suverenitāti, “ekonomisko suverenitāti” un tā tālāk, mūsdienu pasaulē, kad tā ir tik savstarpēji saistīta, interneta laikmetā, ir vienkārši neizturami, jo nav iespējams izveidot autokrātisku ekonomiku vienā valstī, jo viss ir savstarpēji saistīts. Un, ja kāds patiesi tic, ka Krievijai izdosies ieviest tā saukto “nacionālo suverenitāti” attiecībā uz ekonomiku un, ka lielākā daļa pasaules valstu izvēlēsies Krievijas, nevis Rietumu ceļu, tās ir ļoti lielas ilūzijas. sacīja Juliuša Meroševska centra direktora vietnieks.
Lukašs Adamskis pieminēja arī tos fragmentus no intervijas ar Krievijas Drošības padomes sekretāru, kur, runājot par Krievijas armijas agresiju pret Ukrainu, viņš norāda, ka pie tā vainojami paši ukraiņi: “Sak, ja pārtrauks pretoties un sapratīs, ka viņi ir Rietumu instruments, tad jo vairāk dzīvību tiks saglabāta. Bet, no otras puses, tas nav jaunums Krievijas varas iestāžu retorikā.
Žurnālisti lūdza Adamska kungu pievērst uzmanību šādam Patruševa izteikumam: “Rietumnieki plāno turpināt šķelt Krieviju un beigās vienkārši noslaucīt to. ārpus pasaules politiskās kartes. Vēl šodien publiski kliedz, ka Krievijai nevajadzētu palikt vienotai, tā jāiedzen 15. gadsimta Maskavijas ietvaros. Lai to izdarītu, viņi neko nenoniecina, tostarp izgudro pilnīgi nepatiesu mūsu valsts vēsturi, pārliekot tai savu atbildību par citu tautu apspiešanu, ko Krievija nekad nav darījusi”.
Lukašs Adamskis uzskata, ka arī šeit nav nekā jauna. “To, ka Krievija nekad nevienam nav uzbrukusi, es jau šogad dzirdēju no patriarha Kirila, viena no Kremļa ideoloģiskajiem kalpiem. Kas attiecas uz to, ka “Rietumi vēlas iedzīt Krieviju 15. gadsimta robežās”, vai tas nozīmē, ka Rietumi vēlas tai atņemt Sibīriju? Tā ir kaut kāda muļķība, jo Rietumi un ASV, pirmkārt, baidās, ka valsts sabrukuma gadījumā Kremļa rīcībā esošie kodolieroči nekontrolējami izplatīsies uz dažādiem subjektiem un tos var pārņemt noziedzīgi grupējumi. Un tas radīs tikpat lielus draudus visai pasaulei kā pati Kremļa politika,” viņš atzīmē.
Poļu eksperts uzskata, ka Rietumi vienkārši baidās no Krievijas sabrukuma, un, pēc ietekmīgu Rietumu politiķu domām, Kremļa un Putina rīcība veicina Krievijas sabrukumu, jo agri vai vēlu Krima un Donbass būs jāatdod Ukrainai.
“Un tad arī citi Krievijas Federācijas subjekti var paziņot, ka nevēlas uzņemties atbildību par karu un kara noziegumiem un kāpēc Maskava viņiem aizliedz izmantot pašnoteikšanās tiesības ?
To var veicināt Putina īstenotā politika. Ko, starp citu, atzīmē visi prātīgie krievu komentētāji. Pirms gada ģenerālis Leonīds Ivašovs izdevumā ”Ņezavisimaja gazeta” publicēja rakstu, kurā brīdināja, ka kara gadījumā tiks apdraudēta Krievijas integritāte, tas ir, kaut kādas Kremļa, nevis Rietumu rīcības gadījumā,” atgādina Lukašs Adamskis.
Un sarunas noslēgumā viņš atzīmē, ka tik augsta ranga Krievijas politiķim kā Drošības padomes sekretāram ir jāizmanto patiesa informācija, nevis 19. gadsimta slavofilisma, imperiālisma un “homo sovieticus” kombinācija.
“Šīs intervijas sākums man ļoti atgādināja Ciānas vecāko protokolus”
Ungārijas Ekonomiskās pētniecības un analīzes institūta Oeconomus direktors Antons Bendarževskis uzskata, ka gan Nikolajs Patruševs, gan Dmitrijs Medvedevs ir vieni no tiem Krievijas politiķiem, kuri uz “Krievijas armijas speciālās militārās operācijas” fona cenšas nākt klajā ar visādiem skaļiem paziņojumiem, lai par sevi atgādinātu un tiktu ziņu plūsmās. “Un to var panākt tikai ar tik odioziem un šķietami neadekvātiem izteikumiem,” uzskata eksperts.
Un piebilst, ka bijušais Krievijas prezidents Medvedevs savās publikācijās jau aptuveni gadu atkārto, ka Ukraina it kā nepastāv kā neatkarīga valsts un drīz pazudīs no pasaules politiskās kartes.
“Tātad Patruševa izteikumi ir paredzēti, lai izskaidrotu, kāpēc Krievija uzsāka šo karu. Un, otrkārt, viņš mēģina iestāstīt, ka pār pasauli valda kaut kāds aizkulišu spēks, kas nav pakļauts pat attīstīto valstu politiķiem. Un visi Patruševa stāsti jau ir uzplaiksnījuši Putina izteikumos, turklāt šo domu atbalsis uzplaiksnījušas padomju un pat pirmspadomju perioda rakstos. Īpaši šīs intervijas sākums man ļoti atgādināja “Ciānas vecāko protokolus”, kur tika teikts, ka ir kāda ebreju elites grupa, kas aizkulisēs pārvalda pasaules politiku un dara visu, lai tās intereses pasaule tiek ņemta vērā, un viss tiek darīts, kā viņi vēlas. Un šajā intervijā pazib kaut kāda cilvēku grupa, kas valda pār pasauli, un viņš (Nikolajs Patruševs) stāsta, ka pat ASV politiķi dara visu šīs cilvēku grupas interesēs.
Antona Bendarževska pieminētajā fragmentā Nikolajs Patruševs saka: “Kā izrādījās, desmitiem EP deputātu kontrolēja Džordža Sorosa struktūras un Eiropas Komisiju pēc vienas no lielākajām Amerikas farmācijas kompānijām pasaulē, izveidoja vairākas korupcijas shēmas, lai iepirktu vakcīnas desmitiem miljardu eiro vērtībā. Ir acīmredzams, ka Rietumos īstā vara ir klanu ar resursiem un transnacionālo korporāciju rokās… Vairāku starptautisku uzņēmumu kapitāls pārsniedz vairuma pasaules ekonomiku IKP, un to radītie fondi turpmākai bagātināšanai pretendē uz pārnacionālu mehānismu cilvēces pārvaldībai…. Patiesībā Amerikas valsts ir tikai čaula milzīgu korporāciju konglomerātam, kas pārvalda valsti un cenšas dominēt pasaulē”.
Publikācijā “Krieviju vēlas pārvērst par Maskaviju” ir šādas rindas: “Mūsu valsts ir ceļā uz spēcīgas, modernas, neatkarīgas ekonomikas izveidi, lai panāktu ekonomisko suverenitāti. Krievijai tam ir visi resursi… Krievijai ir svarīga finansiālā neatkarība, kā arī tehnoloģiskā suverenitāte. Mums ir daudz mūsu Lomonosovu un Kuļibiņu. Problēma ir tos laikus pamanīt.”
Žurnālisti lūdza sarunu biedru pārdomāt: vai 21. gadsimtā var runāt par ekonomisko un finansiālo neatkarību? Un vai tas nenozīmē ieslīgšanu izolacionismā pēc Ziemeļkorejas modeļa?
Antons Bendarževskis piekrīt, ka šādas briesmas pastāv, taču vienlaikus atzīmē, ka mūsdienu Krievijas apstākļos nevar būt precīza KTDR modeļa kopija. “Tomēr, ņemot vērā tās lielumu un energoresursu nozīmi, Krievija vienmēr atradīs pircējus, kuri, neskatoties uz sankcijām, vēlēsies iegūt šos resursus un pretī, tāpat kā Ķīna vai Indija, varēs dalīties viņu tehnoloģijas. Tas ir, pilnīga izolācija nedarbosies, bet viss iet uz to, ka ekonomiskā neatkarība faktiski pārvēršas vēl lielākā atkarībā. Bet nevis no kaut kādas investoru kompāniju grupas, kas konkurē Krievijas tirgū, bet no vairākiem spēlētājiem, kuriem nav konkurentu, un rezultātā viņi no Krievijas dabūs visu, ko vēlas. Un rezultātā Krievijas atpalicība tikai palielināsies.
