Pēc Asada režīma krišanas Krievijai būs jāved sarunas par savām militārajām bāzēm ar jaunajām Sīrijas varas iestādēm, kā arī ar Erdoganu. Bez tā Maskava nespēs saglabāt savas pozīcijas reģionā, norāda Vācijā strādājošais krievu žurnālists Konstantīns Egerts.
Lai kas arī notiktu tālāk Sīrijā, Asada klana valdīšanas ēra ir beigusies. Viņš bija Maskavas sabiedrotais vairāk nekā 50 gadus, kopš Brežņeva laikiem, un viņa režīms sabruka tikai dažu dienu laikā.
Putinam pārsteigums
Pagaidām izskatās, ka režīma krišana Damaskā ir bijis pilnīgs pārsteigums Maskavas režīmam. Tuvajos Austrumos spēks tiek cienīts un vājums tiek nicināts. Tātad Putina autoritātei reģionā tika dots spēcīgs trieciens. Kas notiks tālāk ar Krievijas militārajām bāzēm Sīrijā, nav zināms. Tikmēr gan jūras spēku bāzi Tartus pilsētā, gan Hmeimim gaisa spēku bāzi Krievija izmantoja ne tikai Bašara al Asada atbalstam. Tās bija un paliek vissvarīgākais Kremļa sabiedrotais Lībijā Halifam Haftaram un krievu algotņiem Sudānā. Bez Sīrijas bāzēm abas operācijas kļūst ārkārtīgi sarežģītas, ja ne pilnīgi neiespējamas. Iespējams, ka Krievijai bāzes nāksies evakuēt.
Bet pat tad, ja viņi paliks, viņu darbs būs pilnībā atkarīgs no pēdējo dienu galvenā uzvarētāja – Turcijas – labvēlības un (vismaz pagaidām) no tās atkarīgo jauno Sīrijas varas iestāžu labvēlības.
Pagaidām par varas iestādēm kļuvušie islāmistu nemiernieki bāzi neskar. Tas ir pilnīgi pragmatisks lēmums. Cīņas par Hmeimimu vai Tartusu var beigties ar neveiksmi un sabojāt pēdējo dienu triumfu. Turklāt Ankara, visticamāk, neatļautu šādu uzbrukumu.
Krievijas valsts aģentūra RIA Novosti citē vienu no nu jau bijušo nemiernieku pārstāvjiem, kurš sacījis, ka attiecības ar Krieviju viņiem ir “ļoti svarīgas”. Taču tas ir vienkārši viena no vairākām personām, kas it kā runā jaunās valdības vārdā, viedoklis.
Bez Erdogana nekur
Maskava visos iespējamos veidos demonstrē, ka ir gatava sarunām ar šo valdību. Par to netieši liecina straujā toņa maiņa Krievijas valsts medijos. Vakardienas “teroristi” ir pārvērtušies par “bruņotu opozīciju” un “konflikta dalībniekiem”. Sīrijas diplomātu pāriešanai Sīrijas jauno valdnieku pusē vajadzētu dot Putinam zināmu cerību. Ja vecais aparāts paliks vietā, iespējamās sarunās tiks iesaistītas pazīstamas sejas. Tajā pašā laikā Sīrijas sunnītiem, kuri šodien svin uzvaru, Krievijas armija ir elles velns, cilvēki, kas iznīcināja Alepo un palīdzēja Asadam iznīcināt viņa paša tautu. Tas var sarežģīt dialogu. Turklāt šodien neviens nevar garantēt, ka Asada vakardienas pretinieki spēs saglabāt vienotību un kopīgu skatījumu uz valsts nākotni. Nevar pilnībā izslēgt jaunu starpkopienu konfrontācijas kārtu Sīrijā.
Tomēr Kremlim Erdogans pārskatāmā nākotnē paliks Tuvo Austrumu galvenā figūra. Tā ir galvenais sunnītu islāmistu grupējuma Hayat Tahrir al-Sham atbalstītājs, kas vada nemierniekus, kuri gāza Asadu. Bez Turcijas prezidenta līdzdalības dialogs par bāzēm nav iespējams. Nesen Turcija ir sākusi tuvināšanos ar Halifu Haftaru, tāpēc Maskavas un Ankaras mērķi Lībijā šodien, šķiet, sakrīt. Es pieņemu, ka saskaņā ar šiem nosacījumiem Turcijas prezidents piekritīs uzturēt bāzes ar noteiktiem nosacījumiem, kas ir jāapspriež.
Zelenskis uzvar, Teherāna zaudē
Notikumi Sīrijā tiks pamanīti Kijevā un Vašingtonā. “Putins ir vājš, un jūs varat un jums vajag runāt ar viņu no spēka pozīcijām” – Volodimirs Zelenskis mēģinās nodot šo ideju saviem sarunu biedriem jaunajā ASV administrācijā. Tajā būs cilvēki, kas jau iepriekš piekritīs šim viedoklim – piemēram, īpašais pārstāvis Ukrainā Kīts Kellogs. Krievija turpinās savu agresiju pret Ukrainu, taču, ja Putins tomēr piekritīs Trampa piedāvātajām sarunām ar Zelenski, viņš pie tām nonāks kā būtisku sakāvi cietis politiķis.
