Krievija atkal biedē pasauli. Viņu militārā vadība sākusi militārās mācības ar kodolieroču izmantošanu, tostarp īpašu munīciju priekš Iskander un Kinžal rraķetēm. Notiekošo komentē militārais eksperts, bijušais (2006. -2010.) Ukrainas Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks, atvaļināts ģenerālleitnants Igors Romaņenko.
Militārais eksperts stāsta, ka Krievijā patiešām ir sākušās militārās mācības ar kodolieročiem. Tajās ir iesaistīti dažādi kompleksi, tostarp Iskander un Kinžal raķetes, kā arī aviācija, turklāt iesaistīta artilērija, proti, haubices, kas var izšaut šādu munīciju.
“Tas viss notiek, lai radītu troksni ap šo tēmu, lai palielinātu psiholoģisko spiedienu uz mums un mūsu Rietumu partneriem. Tagad, saasinoties frontei, situācija attīstās citādāk, tāpēc ienaidnieks ķeras pie šādām darbībām – uzsāk militārās mācības. izmanto kodolieročus, un pat un paziņo par to. Mērķis ir vienkāršs – iebiedēt pasauli”
Viņš piebilst, ka kodolieroči joprojām ir nozīmīga Putina svira, ko viņš periodiski izmanto, lai izdarītu psiholoģisku spiedienu uz mūsu Rietumu partneriem.
”Laiku, kad Putinam “jāpakrata” kodolvāle, nosaka viņa inteliģence, un viņš pats labi zina, kad tas jādara, jo pie varas ir ilgu laiku, tāpēc mācībās demonstrē kodolieročus. Kopumā, manuprāt, Krievijas diktators neuzdrošinās to izmantot ar aviācijas palīdzību, bet kādā brīdī viņš to var izmantot lokāli . Tagad tā ir tikai kārtējā spēka izrādīšana,” skaidro Igors Romaņenko.
Viņš atzīmē, ka Putins cenšas iesaistīt Baltkrieviju kodolšantāžā, paziņojot par kodolieroču nodošanu šai valstij.
“Pagaidām Krievijas diktators rada tikai noteiktus draudus, bet nenodod šos ieročus baltkrieviem. Tādējādi Putins izdara spiedienu uz mūsu Rietumu partneriem, atzīmējot, sak, ja jūs piešķirat Ukrainai F-16, tad mēs nododam kodolieročus. baltkrieviem, tāda ir diktatora taktika,” atzīmē eksperts.
Viņš piebilst, ka F-16 iznīcinātāji var pārvadāt kodollādiņu, taču viņi piegādās tieši tādu modifikāciju, kas nav piemērota šim nolūkam.
Cik ilgi ilgs kodolmācības un kas tās ir?
Pēc militārā eksperta domām, Krievijas mācības ar kodolieročiem varētu ilgt 3-4 dienas.
Igors Romaņenko labi pārzina šādu mācību norisi, jo savulaik viņš Kijivā komandēja raķešu pulku un pretgaisa raķešu brigādi. Viņa pakļautībā bija vienības, kas bija bruņotas ar pretgaisa raķetēm ar kodolgalviņām.
“Mācības notika stingri saskaņā ar īpaši piemērotām instrukcijām un dokumentāciju. Domāju, ka krieviem arī tagad tādas ir. Piemēram, PSRS laikā Kijivas pretgaisa raķešu brigādē bija četras lokācijas, kur bija raķetes ar kodolieročiem. Kopumā tie ir pieci divizioni, kuros bija nepieciešams reizi mēnesī veikt obligātās mācības, kā arī pārbaudīt raķešu stāvokli un glabāšanas apstākļus. Manuprāt, Krievijā ir saglabāti tādi paši noteikumi. Tāpēc šīs kodolmācības nav pasaules gals, bet tikai obligāta procedūra, kas jāievēro militārpersonām,” skaidro Igors Romaņenko.
Kur un kā tiek glabāti kodolieroči?
Ģenerālis atzīmē, ka saskaņā ar pašreizējām instrukcijām krievi uzrauga kodollādiņu stāvokli un iegulda līdzekļus to uzturēšanā atbilstošā stāvoklī.
“Ja runājam par kodolieroču uzglabāšanu, tad speciālistiem jāuzrauga atbilstošā temperatūra noliktavu telpās, mitrums un citi faktori. Uzdevumu ir daudz, un maz ticams, ka Krievijā tie būtu kaut kā mainījušies. Pie kam, ir speciālas mācību raķetes, kuras militāristi izmanto mācībās,” piebilst eksperts.
Kā notiek kodolmācības?
Pēc Igora Romaņenko teiktā, militārpersonas mācību laikā saņēma ziņojumus koda formā, kas bija jāatšifrē, un pēc tam katram divīzionam jāpaziņo uzticētais uzdevums.
“Bija trīs darbības. Pirmā bija mācību taktiskās raķetes izsniegšana no noliktavas, bet ar kodolgalviņu, un to nogādāšana palaišanas ierīcē. Starp citu, raķetes ar kodolgalviņām un konvencionālajām tika glabātas atsevišķi. Otrā darbība bija koda ievadīšana kaujas kodollādiņā, lai to atbloķētu, jo tie atrodas aizslēgtā stāvoklī, lai paši nesprāgtu. Trešais solis ir iegūt atļauju izmantot raķeti ar kodolgalviņu ” stāsta Igors Romaņenko.
Eksperts uzsver, ka runa ir par taktiskajām kodolgalviņām, bet šahtās glabājās arī stratēģiskās raķetes .
“Mācības beidzās ar raķetes palaišanu ar nosacītu parasto kodolgalviņu. To jau veica stratēģisko raķešu spēki. Viena raķete tika palaista uz Tālajiem Austrumiem. Tur bija speciāls rajons šādiem pasākumiem. Trāpījums tika pārbaudīts uz vietas, līdz ar to mācības beidzās. Tagad Krievijā rīkojas tāpat,” stāsta militārais eksperts.
Kas kontrolē procesu
Igors Romaņenko atceras, ka mācībām bija jānotiek visām vienībām vismaz reizi mēnesī. Dažkārt tās bija jāizpilda pat naktī, lai savlaicīgi tiktu ar attiecīgo atskaiti.
“Kad es stājos brigādes komandiera pienākumu izpildē, es pieņēmu kodolraķešu kaujas galviņas glabāšanai un darbībai. Katrai kaujas galviņai tika izveidots atsevišķs žurnāls, kurā tika ievadīti visi tā raksturlielumi un dati,” atceras eksperts.
Kodolmācības uzraudzīja speciālā dienesta virsnieks. Viņš bija brigādes štābā, bet bija pakļauts tikai savam dienestam, šis virsnieks nebija pakļauts brigādes komandierim. Turklāt vingrinājumu norisi novēroja arī VDK pārstāvji.
“Šī virsnieka funkcijas bija tādas, ka viņš novēroja, kā tiek izpildītas visas prasības attiecībā uz raķešu ar kodolgalviņām saglabāšanu, darbību un izmantošanu . Virsnieks bija klāt mācībās, staigāja ar pistoli jostas maciņā un pat varēja to lietot ja kāds – vai nu nepareizi izpildīja uzdevumu, vai arī mēģināja to izjaukt. Tas viss joprojām ir Krievijas armijā, viņi katru mēnesi veic šādas mācības, tikai tagad ir atbildīgi FSB
Kodoldraudi – no raķetēm līdz mugursomām
Igors Romaņenko piebilst, ka kodolgalviņas var pārvadāt ar taktiskajām raķetēm Iskander, kā arī to Kinžal modifikāciju palaišanai no MiG-31K. Arī Su-34, Su-25 un Su-24 lidmašīnas var pārvadāt kodolbumbas .
“Turklāt kodolieroču nesēji var būt stratēģiskās raķetes no šahtām, kuģi un zemūdenes ar kodolgalviņām uz Kalibr raķetēm, kā arī artilērijas haubices ar kodolieroču galviņām. Ienaidnieks var izmantot arī mugursomas ar kodollādiņiem. Tas ir, cilvēks atnes mugursomu uz noteiktu vietu, uzliek taimeri uz noteiktu laiku un notiek sprādziens. Tādai mugursomai ir mazs spēks – tas vairāk ir taktiskāks ierocis, bet īstajā vietā var sagādāt daudz nepatikšanu,” atzīmē Igors Romaņenko.
Kā noteikt, vai lidmašīnā ir kodolieroči
Daudzi interesējas par to, vai ir iespējams kaut kā noteikt, vai lidmašīnā ir kodolieroči, īpaši tas attiecas uz gaisa uzlidojumu laikā, kad debesīs paceļas ienaidnieks MiG-31K .
“Nav iespējams ātri noteikt, vai lidmašīnā ir kodolieroči, un īpaši, ja tā jau ir debesīs, tad ir par vēlu. To var noteikt tikai ar izlūkošanas palīdzību, proti, uzraugot noliktavas Krievijā, kurās atrodas kodolieroči. Galu galā tie ir jāizņem un jāielādē, jāuzrauga radiācija, tas ir, pie noliktavām vajadzētu būt ievērojamai militārā personāla un aprīkojuma koncentrācijai gatavojoties kaut kam – vienkāršai pārvietošanai vai kaujas lietošanai,” secina eksperts.
