Uzstājoties ASV Kongresā, Volodimirs Zelenskis minēja, ka ir pārrunājis miera iniciatīvu ar prezidentu Džo Baidenu. Kas tas ir, Ukrainas prezidents neteica, visas vizītes laikā ASV uzstājot, ka viņa prioritāte ir iegūt vairāk ieroču.
“Krievija varētu apturēt agresiju, ja tā vēlētos, bet jūs varat paātrināt mūsu uzvaru,” kongresmeņiem sacīja Zelenskis.
Faktiski 10 punktu miera plāns nesen tika apspriests Kijivā, vēsta The Wall Street Journal, atsaucoties uz Eiropas un Ukrainas diplomātiem. Zelenska komanda tagad to formulē un plāno to prezentēt Krievijas iebrukuma pirmajā gadadienā.
Par to, kas ietverts šajā plānā, laikraksts neziņo. Zelenskis Vašingtonā sacīja, ka viņam “taisnīgs miers” ar Krieviju nozīmē “nekādu kompromisu attiecībā uz teritorijas suverenitāti un integritāti un kompensāciju par visiem zaudējumiem”. ASV, NATO un Ukrainas amatpersonas vairākkārt paudušas, ka Kijevas pozīcija sarunās par konflikta atrisināšanu, lai arī kad tās notiktu, būs atkarīga no situācijas kaujas laukos. Tāpēc, gatavojot miera plānu, Ukrainas varas iestādes cenšas sasniegt pēc iespējas vairāk militāro panākumu.
Baidens trešdien sacīja, ka uzskata, ka Vladimirs Putins “nedomā izbeigt šo brutālo karu”. Baltais nams atklājis jaunu 1,85 miljardu dolāru vērtu ieroču sūtījumu Ukrainai, tostarp pirmo reizi zenītraķetes Patriot un precīzi vadāmu munīciju. Turklāt likumā par budžeta izdevumiem 2023. gadam ir iekļauta kopējā palīdzība Ukrainai 45 miljardu dolāru apmērā.
Baidena viedokli patiesībā apstiprināja Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, kurš piektdien sacīja, ka Zelenska iepriekšējos izteikumos par miera plānu nav ņemta vērā “pašreizējā realitāte, kas faktiski jau šodien ir izveidojusies un kuru nevar ignorēt.” Pats Putins, šīs nedēļas sākumā apmeklējot apvienoto militāro atzaru štābu, pieprasīja bruņoto spēku vadītājiem iesniegt “priekšlikumus par mūsu tūlītēju un vidēja termiņa rīcību” militārajā kampaņā.
Kremlī “nekas nav zināms par Kijivas izlīguma plāna sagatavošanu,” sacīja Peskovs
