Eiropas Savienība apsver iespēju izmantot peļņu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, lai finansētu jaunu 10 miljardu dolāru militārās palīdzības paketi Ukrainai, ko ierosinājis ASV prezidents Donalds Tramps, ziņo The Telegraph.
Saskaņā ar apspriežamo plānu ieņēmumi no gandrīz 200 miljardiem eiro Krievijas Centrālās bankas aktīvu, kas iesaldēti ES, varētu tikt izmantoti kā Eiropas valstu iemaksas jaunā aizsardzības fondā.
Šis solis bija pirmo ES valstu diskusiju temats pēc tam, kad Tramps paziņoja par jaunu iniciatīvu piegādāt Ukrainai ieročus un pretgaisa aizsardzības sistēmas, izmantojot NATO. Saskaņā ar diplomātiskajiem avotiem, amerikāņu shēmas detaļas, kas vēl nav pilnībā iepazīstinātas ar visām ES valstīm, tika apspriestas otrdien ES ārlietu ministru sanāksmē Briselē.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute paskaidroja, ka vienošanās paredz alianses amerikāņu pretgaisa aizsardzības sistēmu, raķešu un munīcijas iegādi, kam sekos to nodošana Ukrainai. Pēc viņa teiktā, vismaz astoņas dalībvalstis jau ir apstiprinājušas dalību iniciatīvā, par kuru viņš paziņoja tikšanās laikā ar ASV prezidentu Ovālajā kabinetā.
Visticamākais scenārijs paredz centralizēta fonda izveidi, ko pārvaldītu NATO, ar Eiropas sabiedroto un Kanādas iemaksām, kas tiktu izmantots ieroču iegādei no Ukrainas valdības sagatavota “prioritāšu saraksta”.
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis ir ierosinājis saviem ES kolēģiem, ka peļņa no iesaldētajiem Krievijas aktīviem tiktu izmantota šīs shēmas finansēšanai. “Kam būtu jāuzņemas šis slogs — mūsu nodokļu maksātājiem vai krieviem?” viņš teica, atsaucoties uz avotu, kas ir informēts par diskusijām.
Iepriekš Briselē tika apspriesta iespēja izveidot savu aizsardzības fondu ieroču iegādei, izmantojot ieņēmumus no iesaldētajiem aktīviem. Tomēr tagad dalība iniciatīvā ASV un NATO aizgādībā tiek uzskatīta par efektīvāku veidu, kā noturēt Trampa iesaisti Ukrainas atbalstīšanā.
