Sezonāli izlīdzinātie Eurostat dati liecina, ka Krievijas daļa Eiropas Savienības (ES) importā samazinājās no 9,5% 2022. gada februārī līdz 2 % 2023. gada septembrī, savukārt tās daļa eksportā tajā pašā periodā samazinājās no 3,8% līdz 1,4%.
ES tirdzniecību ar Krieviju ir smagi ietekmējuši importa un eksporta ierobežojumi, ko ES noteica pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tādējādi Krievijas īpatsvars ES importā ir samazinājies svarīgākajām precēm. Dabasgāze, naftas eļļas, niķelis, dzelzs, tērauds un mēslojums kopā veido aptuveni divas trešdaļas no Krievijas importa.
No 2021. gada trešā ceturkšņa līdz 2023. gada trešajam ceturksnim Krievijas daļa ES dabasgāzes importā samazinājās par 27 procentpunktiem, savukārt imports no ASV palielinājās par 14 procentpunktiem, no Norvēģijas – par 7,6 procentpunktiem un no Alžīrijas – par 5 procentpunktiem.
Līdzīga situācija izveidojās ar naftas eļļu importu, kur Krievijas īpatsvars samazinājies par 25 procentpunktiem, savukārt ASV īpatsvars palielinājies par septiņiem procentpunktiem, Norvēģija par četriem procentpunktiem un Saūda Arābija par diviem procentpunktiem.
Niķeļa importa gadījumā ASV daļa pieauga par pieciem procentpunktiem, bet Krievijas daļa samazinājās par 14 procentpunktiem. Galvenā dzelzs un tērauda piegādātāja ES bija Ķīna, kuras īpatsvars salīdzināmajā periodā palielinājās par pieciem procentpunktiem, bet Krievijas īpatsvars samazinājās par deviņiem punktiem.
Tomēr mēslošanas līdzekļu tirdzniecība parāda citu ainu: Krievijas daļa ES mēslošanas līdzekļu importā samazinājās no 27% 2021. gada trešajā ceturksnī līdz 17% 2022. gada trešajā ceturksnī, bet atkal pieauga līdz 27% 2023. gada trešajā ceturksnī.
2022. gada martā tirdzniecības deficīts starp ES un Krieviju sasniedza 18,6 miljardus eiro, 2023. gada martā samazinoties līdz 100 miljoniem eiro, bet 2023. gada septembrī palielinoties līdz 1 miljardam eiro.
