Krievijas brīvprātīgo korpuss (RDK), kas karo Ukrainas bruņoto spēku pusē, pavēstīja, ka krievi, kuri būs noslēguši līgumu ar Ukrainas armiju, varēs pretendēt uz Ukrainas pilsonību. Tas izriet no likumprojekta, ko Augstākā Rada pieņēma augustā.
Kā skaidro RDK, lai iegūtu Ukrainas pilsonību, ārzemniekam nepieciešams nodienēt Ukrainas bruņotajos spēkos trīs gadus. Advokāts Iļja Novikovs atzīst, ka likums patiešām pieņemts attiecībā uz krieviem, kuri dienē Ukrainas bruņotajos spēkos, jo viņiem legalizācijas jautājums Ukrainā ir “masveidīgs un akūts”.
RDK savā Telegram kanālā paziņoja par “pirmās vervēšanas kampaņas” sākšanu Ukrainā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem. Ziņojumā teikts, ka “tagad būt par RDK cīnītāju ir ne tikai gods un slava, bet arī juridiskais statuss Ukrainas teritorijā gan pašam cīnītājam, gan viņa ģimenes locekļiem.”
Pamatojot savus vārdus, RDK atsaucās uz likumu “Par bezvalstnieku tiesisko statusu, kas piedalās Ukrainas aizsardzībā”, ko Augstākā Rada pieņēma 20.augustā. Saskaņā ar šo likumu ārzemnieki, kuri dienē Ukrainas bruņotajos spēkos vai aizsardzības spēkos, saņems atļauju pieteikties Ukrainas pilsonībai pat tad, ja viņu valsts pasei ir beidzies derīguma termiņš.
Pēc pilna mēroga kara sākuma Ukrainā dzīvojošie krievi sāka saskarties ar legalizācijas problēmām. Piemēram, valstī nevar pagarināt uzturēšanās atļauju bez derīgas Krievijas pases, un nevar to mainīt Ukrainā, jo Krievijas diplomātiskās pārstāvniecības tur ir slēgtas. Turklāt, lai iegūtu pilsonību, krievam vispirms jāsaņem uzturēšanās atļauja un nākamo divu gadu laikā jāatsakās no Krievijas pilsonības, ko arī nevar izdarīt valstī slēgto konsulātu dēļ. Saskaņā ar Ukrainas Migrācijas dienesta datiem no 2023.gada februāra (aktuālākas informācijas nav), neskatoties uz pilna mēroga iebrukumu, valstī pastāvīgi varēja dzīvot aptuveni 156 tūkstoši Krievijas pilsoņu.
Saskaņā ar Krievijas brīvprātīgo korpusa jaunā likuma interpretāciju tagad Krievijas pilsoņiem ir tiesības pieteikties uz Ukrainas pilsonību, ja viņi saskaņā ar līgumu dienēja Ukrainas bruņotajos spēkos. RDK preses dienestā medijiem skaidroja, ka, lai iegūtu Ukrainas pasi, ārzemniekam (piemēram, krievam) Ukrainas bruņotajos spēkos jādienē trīs gadi. Tajā pašā laikā Krievijas pilsoņi, kuri nedienē Ukrainas bruņotajos spēkos vai aizsardzībā, nevar pretendēt uz Ukrainas pasi, piebilda korpusā.
Dienests Krievijas brīvprātīgo korpusā tiek uzskatīts arī par dienestu Ukrainas armijā, piebilda RDK preses dienests.
RDK štāba priekšnieks Aleksandrs “Fortuna” pastāstīja Novaya Gazeta Europe, ka korpuss ir tieši pakļauts Ukrainas Aizsardzības ministrijai. Kā ziņo Z-emuāru autori, RDK ir daļa no Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direkcijas, kuru vada Kirilo Budanovs.
Kā norāda RDK, no 2024.gada 24.novembra līgums ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem kļūs par pamatu uzturēšanās atļaujas saņemšanai Ukrainā. Tagad RDK kaujinieki, no kuriem lielākā daļa ir krievi, dzīvo Ukrainā, pamatojoties uz līgumiem ar Ukrainas Aizsardzības ministriju un militārajām apliecībām.
Leģions “Krievijas brīvība”, kurā ir arī krievi un, kurš cīnās Ukrainas bruņoto spēku pusē, ziņojuma publicēšanas brīdī neatbildēja uz jautājumu par to, vai vienības kaujinieki var pieteikties Ukrainas pasei.
“Likums tika pieņemts dēļ krieviem Ukrainas bruņotajos spēkos”
Advokāts Iļja Novikovs, kurš dzīvo Ukrainā sacīja, ka jaunais Augstākās Radas likums “tiešām pieņemts Ukrainas bruņotajos spēkos esošo krievu dēļ, jo “tikai viņiem šis jautājums ir tik plaši izplatīts un akūts. ” Tomēr advokāts nav pārliecināts, ka šis likumprojekts ļaus krieviem saņemt Ukrainas pases dienestam Ukrainas armijā.
“Praksē var izrādīties, ka viņi sāks prasīt kādu papildu dokumentu, piemēram, izziņu par sodāmību Krievijā vai izziņu par atteikšanos no Krievijas pilsonības, un viss kļūs sarežģītāk,” saka Novikovs.
Vienlaikus RDK apgalvo, ka jaunais likumprojekts ļauj Ukrainas bruņotajos spēkos dienējušajam krievam parakstīt deklarāciju par vienpusēju atteikšanos no Krievijas pilsonības. Tas nozīmē, ka viņam nebūs jāatsakās no Krievijas pases caur tās konsulārajām iestādēm.
