Amerikāņu modeļi un shēmas, kuru mērķis ir izbeigt karu Ukrainā, nenovērš konflikta pamatcēloņus. Tā intervijā žurnālam “Meždunarodnaja žizņ” (Starptautiskā dzīve) norādīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.
“Mēs neesam dzirdējuši no [ASV prezidenta Donalda] Trampa signālu Kijivai izbeigt karu. Viss, kas šodien pastāv, ir mēģinājums atrast kaut kādu shēmu, kas ļautu sākotnēji panākt pamieru, kā to iztēlojas amerikāņi. Un tad pāriet pie dažiem citiem modeļiem un shēmām, kurās, cik var spriest, šodien nav vietas mūsu galvenajam konflikta risinājumam, proti, Rjabkovs teica, šī konflikta pamatcēloņiem. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka esošā situācija ir jālabo.
Pēc diplomāta teiktā, Maskava nopietni uztver Vašingtonas priekšlikumus situācijas risināšanai, taču nevar “pieņemt tos tādus, kādi tie ir”. “Mums noteikti ir dziļi un rūpīgi pārdomāts mūsu pašu prioritāšu un pieeju kopums šai tēmai, kas tiek izstrādāts un tika izstrādāts, tostarp mūsu sarunu komandai nesenajās sarunās ar amerikāņiem Rijādā,” viņš piebilda.
Marta pirmajā pusē ASV ierosināja konflikta risināšanu sākt ar pagaidu pamieru uz 30 dienām. Vladimirs Putins toreiz atbalstīja iniciatīvu, taču norādīja uz “nianšu” klātbūtni. Jo īpaši viņš pauda bažas par nolīgumu īstenošanas uzraudzību un ieroču piegādes Ukrainai turpināšanu.
Putins 18. martā telefonsarunā ar Trampu sacīja, ka ir gatavs uz laiku apturēt uzbrukumus Ukrainas enerģētikas objektiem. Nākamajā dienā līdzīgu nostāju pauda arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis. Tomēr masveida uzbrukumi Ukrainas civilajai infrastruktūrai turpinājās.
Slēgtā tikšanās laikā ar lielā biznesa pārstāvjiem 18. martā Putins lika noprast, ka uz ātru konflikta atrisinājumu nevajadzētu cerēt. Kā ziņoja Kommersant, viņš cita starpā norādīja, ka gadījumā, ja Kijiva neatzīs Krimu un četrus “jaunos reģionus” par Krievijas daļu, Maskava sāks ofensīvu pret Odesu un citām Ukrainas teritorijām.
25. martā Baltais nams paziņoja par jaunām vienošanām, kas panāktas starp Krieviju un Ukrainu: puses vienojās par pamieru Melnajā jūrā. Taču drīz vien Kremlis paziņoja, ka karadarbības beigas iespējamas tikai pēc sankciju atcelšanas pret Rosselhozbank un citām Krievijas kredītiestādēm, kas apkalpo pārtikas eksportu.
Kā medijiem stāstīja informēti avoti, Kremlis liek likmi uz miera sarunu aizkavēšanu, cenšoties paplašināt savu kontroles zonu. “Laiks šobrīd ir mūsu pusē, un mēs centīsimies to maksimāli izmantot,” skaidroja kāds Krievijas diplomāts. Cits avots sacīja, ka Maskava paļaujas uz to, ka ASV vai nu ignorēs notiekošo Krievijas ofensīvu, vai arī izdarīs spiedienu uz Kijivu pilnībā izvest Ukrainas karaspēku no okupētajām teritorijām.
