Krievija situāciju frontē ir novedusi līdz kulminācijai, un vasaras ofensīva ir viņu pēdējā iespēja gūt panākumus, raksta ASV medijs The Washington Post (WP).
Krievijas potenciāls Ukrainas kaujas laukos ir sācis vājināties, un tāpēc vasaras ofensīva ir Maskavas pēdējā iespēja pārraut Ukrainas aizsardzību.
Nākamgad Krievija neizbēgami saskarsies ar problēmām, kas saistītas ar darbaspēka un bruņojuma trūkumu, norādīja izdevums, atsaucoties gan uz ASV, gan Eiropas ekspertiem un amatpersonām.
Lai gan ASV republikāņu prezidents Donalds Tramps pēdējās dienās ir noraidījis stingras finansiālas sankcijas, eksperti tagad uzskata par vispiemērotāko brīdi, lai izdarītu spiedienu uz Maskavu kopš konflikta sākuma.
Ja risinājums netiks rasts sarunu ceļā vai ar Rietumu palīdzību, karš, visticamāk, 2025. gadā lēnām ievirzīsies Krievijas labā, secina ASV militārā izlūkošana.
Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī Krievija ir zaudējusi vismaz 10 000 sauszemes militārā aprīkojuma vienību, tostarp vairāk nekā 3000 tanku, kā arī gandrīz 250 lidmašīnas un helikopterus, un vairāk nekā desmit jūras spēku kuģus. Tikmēr Krievijai pēdējā gada laikā ir izdevies iekarot tikai 0,6 procentus no Ukrainas papildu teritorijas, zaudējot vidēji 1500 karavīru dienā kritušo un ievainoto karavīru veidā.
“Krievija pārņem teritoriju ļoti pakāpeniski, bet tas būs nepanesami dārgi,” sacīja ģenerālis Ričards Baronss, bijušais Lielbritānijas Apvienoto štābu priekšnieku komandieris.
Džeks Vatlings, domnīcas RUSI analītiķis, norāda, ka Kremlis šogad ir izsūtījis rekordlielu jauniesaucamo skaitu, taču Krievijas sauszemes uzbrukumi ir palēninājušies gandrīz līdz nullei – daļēji pateicoties Ukrainas aizsardzības zonas nostiprināšanai un tuvplāna dronu izmantošanai, kas ļauj uzbrukt visām Krievijas pieejām frontē.
Ukrainas drošības dienesta amatpersona norādīja, ka progresa palēnināšanās varētu būt daļēji saistīta arī ar to, ka Krievija ir spiesta novirzīt resursus, lai atgūtu savu teritoriju Kurskas apgabalā uz Ukrainas ziemeļaustrumu robežas.
“Krievija nevar ieņemt nevienu teritoriju, un tā tas ir bijis gandrīz kopš Ukrainas pretuzbrukuma beigām. Lai gan viņiem joprojām ir trīs reizes vairāk karavīru un varbūt pat vairāk ieroču sistēmu, tas joprojām nav pietiekami,” sacīja Vatlings.
Lai gan Krievija var saražot vismaz 200 jaunus tankus gadā, tā lielā mērā ir bijusi atkarīga no saglabātiem padomju tankiem, kuru kara sākumā krājumi tika lēsti 13 000 tanku apmērā. Rietumu eksperti lēš, ka šīs rezerves, visticamāk, izsīks nākamo mēnešu laikā.
Ja pamiers netiks panākts, Krievija, visticamāk, izmantos savu dominējošo stāvokli, lai vasarā palielinātu uzbrukumus, cenšoties pārraut Ukrainas aizsardzību, secina Vatlings un Baronss. Bet šī varētu būt arī Krievijas pēdējā iespēja.
“Krievija sasniedz savu spēju virsotni. Pašlaik ir ļoti maz ticams, ka Krievijas armijai ir aprīkojums, cilvēki, apmācība un loģistika, lai veiktu uzbrukumu, kas iekļūtu Ukrainas aizsardzības sistēmās,” sacīja Baronss, vienlaikus konstatējot, ka pat ja Krievijai būtu šādi spēki, tie tiktu izmantoti nekavējoties.
Tomēr, ja Krievijai izdotos iekarot vairāk Ukrainas teritorijas, Kremlis, visticamāk, nesasniegtu savu deklarēto mērķi – pilnīgu kontroli pār okupētajiem Doņeckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem, sacīja Dara Masikota, vecākā līdzstrādniece Kārnegi Eirāzijas centrā Krievijā.
Rietumu amatpersonas norāda, ka Putina pārliecība par Krievijas pārākumu varētu balstīties uz nereāliem un izpušķotiem viņa padoto vērtējumiem, nevis realitāti.
“Ja Ukraina spēs novērst Krievijas iekļūšanu Doņeckas robežās laikā no šī brīža līdz Ziemassvētkiem un ja Kijivas starptautiskie partneri sāks nopietni iznīcināt Krievijas ekonomiku, tad Maskavai būs jāizdara grūtas izvēles par to, cik daudz tā ir gatava maksāt, lai turpinātu karu,” sacīja Vatlings.
