Šogad Krievija atkal saskaras ar rekordlieliem meža ugunsgrēku postījumiem.
Krievijā sākusies jauna savvaļas ugunsgrēku sezona, kas, domājams, būs visu laiku postošākā. Par to ziņoja vairāki Krievijas mediji.
Ceturtdien visā Krievijā dega vismaz 52 kūlas ugunsgrēki, kuru kopējā platība pārsniedza 41 000 hektāru.
Eksperti uzskata, ka meža ugunsgrēku postījumi pārspēs visus līdzšinējos rekordus. Šogad risku palielina ziema ar mazu sniegu un nenormāli agru pavasara atnākšanu.
Plaši mežu ugunsgrēki Sibīrijā parasti sākas vasarā, bet pēdējos gados ugunsgrēki sākušies arvien agrāk pavasarī.
Karš Ukrainā būtiski ietekmē Krievijas resursus, kas pēdējos gados apgrūtināja efektīvu reaģēšanu uz ugunsgrēku. Krievijas Ārkārtas situāciju ministrija saskaras ar ugunsdzēsības aprīkojuma un, galvenais, darbaspēka trūkumu.
Izsludināts ārkārtas stāvoklis
Varasiestādes paziņojušas, ka ugunsgrēku sezona sākusies 64 Krievijas reģionos un Ukrainas okupētajos Doņeckas, Luhanskas un Krimas reģionos.
Lielākā daļa Krievijā novēroto mežu ugunsgrēku ir Aizbaikalijas reģionā Krievijas Tālajos Austrumos, kur varasiestādes izsludinājušas ārkārtas stāvokli.
Lielāko daļu ugunsgrēku izraisa cilvēki. Krievijas Ārkārtas situāciju ministrija ir sākusi kriminālizmeklēšanu par ugunsgrēkiem un identificējusi 36 cilvēkus, kas tiek turēti aizdomās par ugunsgrēku izraisīšanu.
Kā vēsta Krievijas neatkarīgie mediji, pavasara kūlas ugunsgrēkus bieži izraisa tā dēvētā kontrolētā dedzināšana, kuras laikā vismazāk bīstamajā gadalaikā tiek aizdedzināta mirušā zāle, koki un blīvs pamežs, lai novērstu kūlas ugunsgrēkus karstajos un sausajos vasaras mēnešos.
Praksē ugunsgrēku uzraudzībai nav darbaspēka.
