ASV, Lielbritānijas un citu Rietumu izlūkdienestu dati liecina, ka maijs bija īpaši nāvējošs mēnesis Krievijas armijai Ukrainā, un katru dienu ievainoti vai nogalināti vidēji vairāk nekā 1000 tās karavīru. Par to raksta New York Times (NYT)
Taču, neraugoties uz zaudējumiem, Krievija katru mēnesi pieņem darbā 25 000 līdz 30 000 jaunu karavīru — aptuveni tikpat, cik pamet kaujas lauku, paziņoja ASV amatpersonas. Tas ļāvis tās armijai turpināt sūtīt karaspēka vilni pēc viļņa pret Ukrainas aizsardzību, cerot to satriekt un izlauzties cauri tranšeju līnijām.
Tas ir karadarbības stils, ko krievu karavīri ir pielīdzinājuši gaļas mašīnai, komandieriem šķietami aizmirstot, ka viņi sūta karavīrus mirt.
Dažkārt šī pieeja ir izrādījusies efektīva, nesot Krievijas armijai uzvaras Avdijivkā un Bahmutā Ukrainas austrumos. Taču Ukrainas un Rietumu amatpersonas norāda, ka šī taktika šopavasar nebija tik veiksmīga, jo Krievija mēģināja ieņemt zemi netālu no Harkivas.
Amerikāņu amatpersonas paziņoja, ka Krievija ir sasniegusi prezidenta Vladimira Putina kritisko mērķi, izveidojot buferzonu gar robežu, lai apgrūtinātu ukraiņu uzbrukumus valstī.
Taču uzbrukums Harkivu neapdraudēja, un galu galā to apturēja Ukrainas aizsardzība, norāda Rietumu amatpersonas.
“Prezidents Putins un Maskava patiešām ir mēģinājuši gūt lielus panākumus, izlauzties cauri frontes līnijām šajā pavasarī,” intervijā The New York Times redakcijai sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. “Viņi mēģināja, un viņiem neizdevās. Viņi guva ļoti nelielus ieguvumus, un viņi maksā ļoti augstu cenu.
Krievu upuru skaits ir pieaudzis arī citreiz, īpaši uzbrukumos Avdijivkai un Bahmutai. Bet uzbrukumi šīm pilsētām tika veikti vairākus mēnešus. Spiediens maijā gan ārpus Harkivas, gan gar austrumu fronti ietvēra intensīvākus Krievijas viļņu uzbrukumu periodus. Britu militārā izlūkdienesta analītiķi sacīja, ka maijā Krievijas upuru skaits, kas pēc viņu domām ir vidēji 1200 dienā, bija lielākais visā karā.
Kaujas pagājušajā mēnesī iznīcināja Vovčanskas pilsētu, kas atrodas aptuveni 60 kilometru attālumā no Harkivas, kur Ukrainas un Krievijas karaspēks iesaistās nogurdinošā cīņā par kontroli.
Krievijas karavīri sociālajos medijos un ziņojumapmaiņas platformā Telegram paziņojuši, ka viņu vienības cieš lielus zaudējumus. Daži saka, ka viņu rindas samazinās bezpilota lidaparātu, ložmetēju uguns un artilērijas aizsprostu dēļ.
Tas, ka Krievija izmanto kājniekus viļņu uzbrukumos, atspoguļo vienu no tās priekšrocībām karā: tās iedzīvotāju skaits ir daudz lielāks nekā Ukrainā, tādējādi tai ir lielāks potenciālo jauniesaukto skaits.
Taču upuru dēļ Krievija ir spiesta salīdzinoši ātri nosūtīt jaunus karavīrus uz Ukrainu, kas nozīmē, ka uz fronti nosūtītie karavīri ir slikti apmācīti.
Strukturētas apmācības trūkums un nepieciešamība piesaistīt jaunus karavīrus kaujas operācijām ir ierobežojusi Krievijas spēju radīt spējīgākas vienības. Tas arī palielina upuru skaitu.
Bet viss ir sarežģītāk. Mūsdienu karadarbības mainīgais raksturs pēdējos mēnešos ir palielinājis arī cilvēku skaitu.
Visur esošie droni ir ļāvuši abām pusēm viegli pamanīt un mērķēt uz ienaidnieka spēkiem. Un mīnas un kasešu munīcija padara pārvietošanos pa atklātu zemi par gandrīz pašnāvniecisku mēģinājumu.
Kopš Putina pilna mēroga iebrukuma 2022.gada februārī ir nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, nesen paziņoja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. Lielbritānijas aplēses liecina, ka nogalināto vai ievainoto krievu skaits pārsniedz 500 000.
ASV aplēses par karā bojāgājušajiem ir balstītas uz satelīta attēliem, sakaru pārtveršanu, sociālo mediju un ziņu mediju ziņojumiem no žurnālistiem, kā arī oficiālajām ziņām no Krievijas un Ukrainas. Taču šādas aplēses atšķiras pat ASV valdībā.
Ir grūtāk iegūt ticamas aplēses par Ukrainas upuriem. Ukrainas amatpersonas rūpīgi sargā šos skaitļus. Vairākas ASV amatpersonas uzstāj, ka viņiem nav precīza skaita. Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis paziņojis, ka pirmajos divos kara gados nogalināti 31 000 Ukrainas karavīru, taču amerikāņu amatpersonas norāda, ka šis skaitlis, šķiet, nepietiekami novērtē Ukrainas zaudējumus.
Krievija 2022. gada septembrī veica daļēju mobilizāciju, kuras rezultātā desmitiem tūkstošu jaunu vīriešu pameta valsti. Taču Rietumu izlūkdienestu analītiķi saka, ka Krievijai šogad nevajadzēs veikt vēl vienu šādu mobilizāciju.
Šķiet, ka Krievija spēj turpināt savu pašreizējo kampaņu, piedāvājot finansiālus stimulus savervētajiem, piesaistot notiesātos un ievedot dažus krievu algotņus no Āfrikas.
