Krievija modernizē savas kodolbāzes Eiropas valstu tuvumā, ziņo Zviedrijas mediji, norādot, ka tuvākā no tām atrodas tikai 270 kilometru attālumā no Zviedrijas.
Šī gada maijā tapušajos satelītattēlos, ko uzņēmusi kompānija “Planet Lab”, kas katru dienu fotografē visu zemeslodi, redzams, kā netālu no Zviedrijas ir izstrādātas un modernizētas vismaz piecas Krievijas kodolieroču bāzes.
Fotogrāfijās redzamas noliktavas un ar iežogotām dzelzceļa stacijām.
Aizsardzības ministrs Pāls Jonsons apgalvo, ka Krievijas spējas tiek rūpīgi uzraudzītas un bāzes ir zināmas.
Fotogrāfijās redzams arī, kā, piemēram, padomju laika bāze aiz trīskārša žoga Asipovičos, Baltkrievijā, kas, pēc amerikāņu globālās politikas domnīcas FAS pētnieku domām, tiek renovēta, ir kodolieroču glabātuve. Redzama arī jauna dzelzceļa iekraušanas platforma pretgaisa aizsardzības sistēmām.
Kaļiņingradas apgabala kodolieroču bāze ir modernizēta ar jaunām ēkām, vairākiem žogiem un jaunām komunikācijām. Tā atrodas tikai 270 kilometru attālumā no Zviedrijas robežas. Saskaņā ar Polijas valdības datiem, Kaļiņingradas apgabalā glabājas aptuveni simts taktisko kodolieroču.
Novaja Zemļas salā, ko eksperti raksturo kā bāzi Krievijas kodolieroču testēšanai un eksperimentiem, ir uzceltas jaunas ēkas.
Kolas pussalā ir uzbūvēti aptuveni 50 zemūdeņu ballistisko raķešu glabāšanas bunkuri.
Eksperti apgalvo, ka kodolieroči ir Krievijas svarīgākais kaulēšanās instruments sarunās. Valsts politiskajai vadībai patīk izrādīt savus ieročus un regulāri iebiedē ārpasauli, lai panāktu savu.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā kodolieroču izmantošanas draudi dažādos politiskajos līmeņos ir izvirzīti vairāk nekā 200 reižu, minēja Zviedrijas aizsardzības ministrs Jonsons.
Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta (SIPRI) datiem, Krievijas bruņotie spēki jau sen ir demontējuši un pakāpeniski norakstījuši vecās kaujas galviņas, un krājumi ir sarukuši, bet tagad gatavojas to papildināšanai.
Saskaņā ar Starptautiskās kodolieroču likvidēšanas kampaņas (ICAN) ziņojumu, kodolvalstu izdevumi pagājušajā gadā palielinājās par nedaudz vairāk kā 10 procentiem, un pēdējo piecu gadu laikā pieaugums ir bijis gandrīz 50 procenti.
ASV un Krievijai kopā pieder absolūtais vairākums visu kodolieroču. Divpusējais START atbruņošanās līgums beidzas nākamā gada februārī, un SIPRI analītiķi lēš, ka pārbruņošanās tad paātrināsies.
SIPRI arī norāda, ka kodolieroču valstis ir sākušas izmantot mākslīgo intelektu, lai kritiskās situācijās pēc iespējas ātrāk pieņemtu lēmumus, kas savukārt palielina liktenīgu pārpratumu vai kļūdu risku.
Arvien vairāk valstu vēlas, lai citu valstu kodolieroči atrastos viņu teritorijā. Piemēram, Krievija ir pārvietojusi kodolieročus uz Baltkrieviju. Francija ir atvērusi durvis praktiski visiem saviem Eiropas kaimiņiem.
Beļģijai, Itālijai, Nīderlandei, Turcijai un Vācijai jau ir kodolieroči no citām NATO valstīm.
