Militārais vājprāts Ukrainā Krievijai izmaksājis jau vairāk nekā 13 000 militārās tehnikas vienību. Kamēr aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu devās uz militārajām rūpnīcām, pieprasot paātrināt ieroču ražošanu, lai aizstātu pazaudētos, un Drošības padomes sekretāra vietnieks Dmitrijs Medvedevs draudēja ar staļiniskiem sodīšanas pasākumieniem par valsts aizsardzības pasūtījumu traucēšanu, citas amatpersonas cenšas atgūt pārdotās iekārtas un sastāvdaļas atpakaļ no citām valstīm.
Krievija mēģina vienoties ar tādām valstīm kā Pakistāna, Ēģipte, Baltkrievija un Brazīlija par jau piegādāto ieroču sistēmu atdošanu, vēsta The Wall Street Journal, atsaucoties uz cilvēkiem, kas pārzina situāciju.
Tādējādi aprīlī Krievijas delegācija apmeklēja Ēģipti un lūdza prezidentu Abdul Fattah Khalil Al-Sisi atdot vairāk nekā simts dzinējus helikopteriem Mi-8 un Mi-17, kas iepriekš tika pārdoti Ēģiptei, par to trīs zinoši cilvēki teica laikrakstam. Pēc viņu teiktā, krievi lūguši to izdarīt ātri, lai ASV neuzzinātu par vienošanos.
Pēc Ukrainas kara sākuma Kaira nespēja apmaksāt daļu no jau veiktajām piegādēm, jo Rietumvalstis pret Krievijas bankām ieviesa finansiālas sankcijas. Apmaiņā pret dzinējiem krievi piedāvāja Ēģiptei piedot nesamaksātos maksājumus un turpināt tik ļoti nepieciešamo graudu piegādi. Ja viņi atteiksies, viņi draudēja atsaukt vairākus simtus Ēģiptē strādājošo militāro padomnieku, kuri palīdz izmantot Krievijas ieročus.
Saskaņā ar WSJ avotiem El-Sisi piekrita Vladimiram Putinam jūlijā Krievijas un Āfrikas samita laikā Sanktpēterburgā, un aptuveni 150 dzinēju piegāde, šķiet, sāksies decembrī.
Ēģiptes valdības pārstāvis šo situāciju atteicās komentēt WSJ.
Šogad Krievija mēģināja iegādāties dzinējus uzbrukuma un transporta helikopteriem arī no Pakistānas, Brazīlijas un Baltkrievijas, WSJ pastāstīja viens no WSJ avotiem un apstiprināja bijušais Krievijas izlūkdienesta virsnieks. Pirmajā gadījumā krievi prasīja vismaz četrus dzinējus iepriekš Pakistānai pārdotajam Mi-35M, otrajā – 12. Līgumu par tieši tikpat daudz helikopteru iegādi Brazīlija parakstīja 2008.gadā par 150 miljoniem dolāru, bet pērn tie tika norakstīti piegādātāja pakalpojumu trūkuma dēļ.
Pakistānas Ārlietu ministrija noliedz, ka Krievija būtu izteikusi šādu ierosinājumu, bet Brazīlijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka atteikusies izpildīt lūgumu, jo valsts nepiegādā ieročus nevienai no konfliktā iesaistītajām pusēm.
Baltkrievija pārdeva sešus dzinējus smagajiem transporta helikopteriem Mi-26. Sarunas par ieroču atdošanu vai iegādi bija īpaši aktīvas Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukuma laikā Ukrainas dienvidos un austrumos.
Saskaņā ar Oryx tīmekļa vietni, kurā tiek reģistrēti dokumentēti zaudējumi, Krievija zaudēja 132 helikopterus, no kuriem 102 tika iznīcināti, 28 tika sabojāti un divus sagūstīja Ukrainas spēki. To vidū ir 32 transporta helikopteri Mi-8, 10 uzbrukuma helikopteri Mi-35M, 58 uzbrukuma helikopteri Ka-52 Alligator.
Iespējams, Krievijas mēģinājumi atgriezt lielu daudzumu helikopteru dzinēju ir izskaidrojami ar to, ka vēl salīdzinoši nesen tos piegādāja Ukrainas uzņēmums Motor Sich. Kopš 2014.gada ražošanu pārņēma Krievijas uzņēmums ODK-Klimov, tika norādīts, ka 2020.gadā tika pabeigts importa aizstāšanas process. Testēšanas bāzes rekonstrukcijai tika iztērēti 2 miljardi rubļu. Taču uzņēmums Rostec, iespējams, nespēs tikt galā ar liela mēroga iekārtu zudumu aizstāšanu Ukrainā.
Citos gadījumos divi WSJ avoti norādīja, ka Krievijai nācies upurēt eksporta līgumus un nosūtīt uz Ukrainas fronti ārvalstu sūtījumiem paredzētus ieročus. Jo īpaši tika atceltas piegādes uz Indiju un Armēniju. Pēdējā praktiski nesaņēma raķetes daudzkārtējām raķešu sistēmām Grad un Uragan, kā rezultātā tai nebija pietiekami daudz ieroču, lai stātos pretī Azerbaidžānai, kuras karaspēks septembrī ieņēma Kalnu Karabahu.
“Dažos gadījumos Aizsardzības ministrija ir rekvizējusi aprīkojumu, pirms tas pat atstājis rūpnīcu,” stāsta WSJ avots.
PSRS un pēc tam Krievija aktīvi veidoja ieroču eksportu, veidojot ilgtermiņa attiecības ar valstīm, kuras vēlas tos iegādāties. Bet Ukrainā izvērstā kara dēļ ieroču tirgū Krievijā veidojas situācija, kas atgādina pēdējos notikumus gāzes tirgū. Uzticama enerģijas piegādātāja tēls beidzot tika sagrauts pagājušajā gadā, kad Maskava ar Gazprom starpniecību mēģināja sodīt Eiropu par atbalstu Ukrainai. Rezultātā Krievijai Eiropas gāzes tirgus praktiski tika zaudēts. Tagad tā grauj savu reputāciju ieroču tirgū – ne tikai ar milzīgiem ekipējuma zaudējumiem kaujas laukā, bet arī mēģinot lauzt komerclīgumus par ieroču piegādi.
“Krievija ir pavadījusi gadu desmitus, veidojot ieroču tirdzniecību,” saka cilvēks, kurš zina par Maskavas mēģinājumiem atgriezt aprīkojumu. “Tagad viņi slepeni vēršas pie saviem klientiem, cenšoties atpirkt to, ko viņi viņiem jau ir pārdevuši.”
