Krievijas varasiestādes izslēdz “vācu scenāriju” par kara izbeigšanu Ukrainā, saskaņā ar kuru Kijiva bez Krievijas okupētajām teritorijām pievienotos NATO, sacīja Krievijas Ārlietu ministrijas augstais vēstnieks Rodions Mirošņiks.
“Jebkuras Ukrainas daļas iestāšanās NATO ir nepieņemama, un to var uzskatīt tikai par mēģinājumiem vēl vairāk saasināt konfliktu. Iepriekšējā NATO virzība uz Austrumeiropas valstīm jau ir kļuvusi par cēloni pašreizējā konfliktam Ukrainas teritorijā, tāpēc viņu turpmākie mēģinājumi virzīties uz priekšu nekādi nevar tikt uzskatīti par izlīguma variantiem,” laikrakstam Izvestija sacīja Mirošņiks .
“Vācijas scenārijs” par Ukrainas iestāšanos NATO ietver Vācijas pieredzes atkārtošanu pēc Otrā pasaules kara. Tajā laikā Ziemeļatlantijas aliansē varēja iekļūt tikai valsts rietumu daļa (Vācija), savukārt austrumu daļa (VDR) atradās PSRS ietekmes zonā un bija Varšavas pakta dalībvalsts.
Jūlijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka tikai Ukrainas tauta var izlemt, vai valstij jāpievienojas NATO, nezaudējot teritorijas. “Ja mums piedāvā vācu vai kādu citu modeli, korejiešu utt., jebkurā gadījumā mums ir jāsaprot, ko mums piedāvā, kas mums piedāvā, kāpēc tas tiek darīts. Un pēc tam saprast mūsu visu viedokli. Ne tikai manu, bet pirmām kārtām sabiedrības, Ukrainas iedzīvotāju,” uzsvēra Zeļenskis.
Tajā pašā laikā Ukrainas Rietumu sabiedrotie šoruden sāka nopietni apspriest “Vācijas scenāriju”, raksta Financial Times. Ir publiski zināms, ka Kijiva var atteikties no teritorijām apmaiņā pret dalību NATO, sacīja bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. “Ja ir vēlme, vienmēr būs risinājums. Vajadzīga līnija, kuras šķērsošana noteiks 5.panta [par alianses hartas kolektīvo aizsardzību] piemērošanu, un Ukrainai jākontrolē visa teritorija līdz šai robežai. Tā var būt līnija, kas ne vienmēr sakrīt ar starptautiski atzītu robežu,” sacīja Stoltenbergs.
Vienlaikus FT avoti atzina, ka idejai “NATO apmaiņā pret teritoriju” ir grūtības īstenot gan Krievijas nostājas dēļ, kas kategoriski iebilst pret Ukrainas dalību aliansē, gan skaidras idejas trūkuma dēļ un izpratnes par to, vai ASV ir gatavas piekrist šai un citām NATO valstīm. Jūnijā Vladimirs Putins pirmo reizi nosauca nosacījumus miera sarunu uzsākšanai ar Kijivu, kas ietver atteikšanos pievienoties NATO un citām militārajām aliansēm, kā arī Ukrainas armijas izvešanu aiz Kijevas administratīvajām robežām. Luhanskas, Doņeckas, Zaporižjas un Hersonas apgabali, atzīstot suverenitātes zaudēšanu pār tām. Zelenskis šīs prasības nosauca par kārtējo ultimātu un atteicās tās apspriest.
