Kā ziņo CNN, Krievija ir nedēļu vai pat dienu attālumā no plaša mēroga vasaras ofensīvas uzsākšanas, kurā, visticamāk, piedalīsies aptuveni 160 000 karavīru. Tas notiek laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par 50 dienu pauzi pirms sekundāru sankciju noteikšanas Maskavai.
Televīzijas kanāls, atsaucoties uz analītiķu prognozēm, norāda, ka Trampa rīcības palēnināšana pret Krieviju varētu dot tai iespēju izmantot nesenos militāros panākumus, kas apdraud Ukrainas galvenos cietokšņus valsts austrumos. Pēdējo divu nedēļu laikā Krievijas armija ir nostiprinājusi savas pozīcijas trīs pilsētās: Pokrovskā, Konstantinivkā (abas Doņeckas apgabalā) un Kupjanskā (Harkivas apgabalā). Eksperti uzskata, ka 50 dienu pauzei ir pozitīva ietekme uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina izvirzīto mērķu sasniegšanu.
“50 dienu termiņš dod Krievijai pietiekami daudz laika, lai izstrādātu savu alternatīvo plānu un vēlreiz pārspētu Vašingtonu ar diplomātisku triku, kuram Tramps, iespējams, piekristu,” sacīja Kīrs Džilss no Karaliskā Starptautisko lietu institūta Apvienotajā Karalistē. “Trampa jaunākais Putina nosacītā soda pagarinājums par tādu pašu patvaļīgu periodu pagarina Ukrainas ciešanas.”
Savukārt Džons Lafs, Apvienotajā Karalistē bāzētā Jauno Eirāzijas stratēģiju centra (NEST) ārpolitikas vadītājs, sacīja, ka vasaras ofensīva notiek jau kādu laiku un, ka “krievi neapšaubāmi palielina savus centienus gan uz zemes, gan gaisā”. Pēc viņa teiktā, nesenie gaisa triecieni Ukrainas pilsētām varētu atspoguļot Krievijas armijas lēno progresu frontē un bija vērsti uz “iedzīvotāju demoralizāciju”. Lafs piebilda, ka Maskava cer “vājināt Ukrainas aizsardzību” un ka šī tendence turpināsies līdz vasaras beigām.
Starp citu, kā nesen rakstīja laikraksts “New York Times” (NYT), Putins ir pārliecināts par savas armijas pārākumu un sagaida Ukrainas sabrukumu tuvāko mēnešu laikā. Laikraksta aptaujātie eksperti pauda viedokli, ka Krievijas prezidents neatkāpsies no saviem mērķiem attiecību uzlabošanas ar Trampu vārdā, un Kremlim pietuvināti avoti atzīmēja, ka Putins bija gatavs tam, ka Baltā nama vadītāja pacietība beigsies. Tomēr, atliekot sankciju ieviešanu un nepaziņojot par jaunu palīdzības paketi, kā norādīja daži avoti, Tramps tikai radīja bažas Kijivā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis ceturtdien publicētā intervijā laikrakstam “New York Post” (NYP), pateicoties Trampam par atbalstu jaunajām sankcijām pret Maskavu, pauda skepsi par 50 dienu atlikšanu. Pēc viņa teiktā, “katra diena ir pilna ar bailēm”. Zeļenskis norādīja, ka Baltā nama vadītājam ir iespēja “nogāzt Putinu ceļos”, paātrinot sankcijas.
“Ja Ukrainai tas būs jādara vienai pašai, mums priekšā ir ļoti garš ceļš ar daudziem nāves gadījumiem, lai pārliecinātu viņu par [konflikta izbeigšanas] nozīmi, jo tie nav tikai vārdi – mums ir nepieciešama nopietna ietekme,” NYP citē Zelenska teikto.
Savukārt Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks intervijā laikrakstam The Times paziņoja, ka “tikai ekonomiskās problēmas spēj patiesi izdarīt spiedienu uz Putinu un piespiest viņu atzīt, ka šī kara turpināšana viņam izmaksā pārāk dārgi.” Pēc viņa teiktā, naftas cenas deva Krievijas prezidentam iespēju “finansēt savu kara mašīnu”.
Jermaks piebilda, ka sekundārās sankcijas piespiestu valstis, kas iegādājušās Krievijas naftu, “arī izdarīt spiedienu” uz Putinu. Nav skaidrs, cik reālistiska varētu būt šāda prognoze, ņemot vērā, ka Indija jau ir paziņojusi par gatavību atrast Krievijas naftas aizvietotāju, ja stāsies spēkā ASV ierobežojumi.
Tikmēr situācija frontē kļūst arvien saspringtāka. Lai gan Krievija ir samaksājusi augstu cenu par savu virzību ap Pokrovsku, Konstantinivku un Kupjansku, pierādījumi liecina, ka tā virzās uz priekšu, cenšoties aplenkt visas trīs pilsētas, ziņo CNN. Pēdējo trīs dienu laikā Krievijas spēki ir pietuvojušies Rodinskojei, svarīgai pilsētai netālu no Pokrovskas, kuru Maskava jau mēnešiem ilgi aplenkusi. Pašreizējā ofensīva atbilst darbībām uz rietumiem no Pokrovskas, kur Krievijas spēki mēģina ielenkt Udačnojes ciematu (kas faktiski bloķētu piegādes ceļus).
CNN uzskata, ka ofensīva uz ziemeļiem no Kupjanskas nav tik strauja, taču tā rada vēl vienu problēmu Kijivai. Kopš 23. jūnija notikušās ofensīvas no Golubivkas rezultātā Maskava tagad kontrolē galveno piebraucamo ceļu uz ziemeļiem no Kupjanskas netālu no Radkovkas ciema. Saskaņā ar Krievijas kara atbalstītājiem paredzētajām Telegram kanāliem, par Kupjanskas ieņemšanu pagaidām netiek runāts, taču ukraiņu situācija pasliktinās. Avoti apgalvo, ka viņi aktīvi mēģina veikt pretuzbrukumus.
Ukrainas komandieris ar izsaukuma signālu “Mūzikant” CNN pastāstīja, ka Krievijas ofensīva notiek jau kādu laiku, bet, iespējams, “vēl nav sasniegusi kulmināciju”. Viņš teica, ka ienaidnieks “virzās uz priekšu un dara to veiksmīgi”. Militārpersona piebilda, ka, ja Krievijas karaspēks virzītos uz priekšu no Rodinskojes, “situācija kļūtu kritiska”.
“Muzikant” norādīja, ka militārajiem spēkiem ir nepieciešami pastiprinājumi, pretējā gadījumā varētu atkārtoties situācija ar ielenkumu un atkāpšanos, kas pagājušajā gadā notika Avdijivkas apgabalā uz austrumiem no Pokrovskas. Vairākus mēnešus Ukrainas karaspēkam izdevās noturēt pilsētu, taču viņu spēki un resursi bija izsmelti. Starp citu, intervijā NYP Zelenskis sacīja, ka ar Trampu apspriedis iespēju noslēgt “mega darījumu”, saskaņā ar kuru ASV iegādāsies no Ukrainas dronus, kas tiks izmantoti kaujas operācijās, un vienlaikus pārdos tai vairākus ieročus.
Paziņojums tika sniegts laikā, kad Tramps panāca vienošanos ar NATO sabiedrotajiem. Viņš teica, ka ASV nosūtīs Ukrainai papildu ieročus, tostarp Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmas, bet par tām maksās eiropieši. Viņš noraidīja tāla darbības rādiusa raķešu sūtīšanu uz Ukrainu, jo nevēlējās, lai Maskava kļūtu par mērķi.
Lai gan Vācija un Norvēģija ir paudušas vēlmi iegādāties amerikāņu Patriot sistēmas, citi Kijivas partneri, piemēram, Itālija un Francija, kā ziņots , budžeta ierobežojumu dēļ ir atteikušies no šīs iepirkuma. NATO Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā (SACEUR) Aleksus Grinkevičs sacīja, ka viņam ir uzdots piegādāt Ukrainai Patriot sistēmas “cik drīz vien iespējams”. Viņš sacīja, ka Eiropā jau esošās raķešu aizsardzības sistēmas varētu ātri pārvietot un pēc tam papildināt ar ASV militāro aprīkojumu.
