Maija beigās no Krievijas kolonijas netālu no Sanktpēterburgas tika atbrīvotas vairākas ieslodzītās sievietes, kuras, domājams, dalībai karam Ukrainā, apgalvo laikraksts The New York Times (NYT), atsaucoties uz divām bijušajām notiesātajām.
Nav skaidrs, vai ierosinātā sieviešu atbrīvošana no cietuma ir atsevišķs gadījums, “izmēģinājuma programma” vai “lielāka ieslodzīto sieviešu vervēšanas viļņa sākums”, teikts rakstā.
Speciālisti, kas atlasa militāro personālu, sāka apmeklēt sieviešu kolonijas Krievijas Eiropas daļā 2023.gada rudenī, norāda izdevums. Sievietēm, iespējams, tika piedāvāti līgumi par snaiperēm, militārajām mediķiem un radio operatorēm uz gadu, raksta NYT.
Pēc laikraksta ziņām, rudenī līgumus parakstījušas aptuveni 40 ieslodzītās. Viņām esot piedāvāta apžēlošana un maksājumi, kas līdzvērtīgi aptuveni 2 tūkstošiem eiro mēnesī.
Tomēr līdz šim sievietes, kas parakstīja līgumus, turpināja palikt kolonijās bez oficiāla paskaidrojuma, žurnālistiem pastāstīja bijušās un esošās notiesātās no četrām Krievijas kolonijām.
Cilvēktiesību komisāre Krievijā Tatjana Moskaļkova sacīja, ka ir saņēmusi atsevišķus lūgumus no ieslodzītajām sievietēm, kuras vēlas pievienoties karam.
“Jā, šādi pieprasījumi ir saņemti. Viņu bija tikai daži. Diemžēl šīs kategorijas nevarēja likumīgi nokļūt SMO to panta un vecuma dēļ. Vismaz pie manis nav aicinājumu vilnis, ir atsevišķi aicinājumi,” žurnālistiem Krievijas Valsts domē sacīja Moskaļkova.
Ziņojumi par ieslodzīto vervēšanu, lai piedalītos karadarbībā Ukrainā, Krievijā sāka parādīties kopš 2022. gada vasaras. Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2023. gada jūnijā apstiprināja, ka paraksta dekrētus, lai apžēlotu notiesātos, kuri nosūtīti uz bruņota konflikta zonu.
Prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs skaidroja, ka notiesātie, kas piedalās kaujās Ukrainā, “izpērk ar asinīm” savu vainu.
Fonda ”Sēdošā Krievija” vadītāja Olga Romanova 2024. gada maijā sarunā ar mediju ”Agentura” apgalvoja, ka sievietes kolonijās sāka vervēt it kā 2022. gada decembrī un tas tika pārtrauktas gadu vēlāk. Šajā laikā, pēc Romanovas teiktā, “apmēram tūkstotis” ieslodzīto sieviešu esot devušās uz kara zonu.
Romanova skaidroja vervēšanas pārtraukšanu, sakot, ka eksperimentu varēja uzskatīt par “neveiksmīgu”
