Kremlis cenšas padarīt par dzīvošanai nederīgu Ukrainas otro lielāko pilsētu Harkivu, kas izmisīgi cenšas aizsargāies no Krievijas uzbrukumiem. Par to ziņo The Economist.
Krievija pastiprināja Harkivas bombardēšanu decembrī, ap to laiku, kad problēmas ar amerikāņu militāro palīdzību sāka izplatīties mediju virsrakstos. Kopš tā laika pilsēta ir bijusi ballistisko raķešu uzbrukumos biežāk nekā jebkad agrāk kopš kara sākuma. Arī dronu uzbrukumi ir kļuvuši biežāki: tie lido ātrāk un augstāk, un tiem ir oglekļa šķiedras spārni, kas apgrūtina to notriekšanu.
Militārie avoti Kijivā, pēc žurnālistu teiktā, apgalvo, ka Krievija nolēmusi pilsētu padarīt par civiliedzīvotājiem nepiemērotu “pelēko zonu”. Taču mērs Igors Terehovs paziņoja, ka pilsēta nekādā gadījumā nepadosies un pilna mēroga iebrukuma sākumā situācija bija daudz sliktāka un no diviem miljoniem iedzīvotāju palikuši tikai 300 tūkstoši.
Šobrīd Krievijas precīzie nodomi ir neskaidri, lai gan ir skaidras pazīmes, ka tā gatavojas lielai vasaras ofensīvai. Kāds ukraiņu avots, kuram ir zināšanas par izlūkdienestiem, sacīja, ka Krievija šobrīd Sibīrijas austrumos apmāca aptuveni 120 000 karavīru.
Harkiva ir viens no vairākiem iespējamajiem turpmākā uzbrukuma virzieniem. Tas gan nav visticamākais, taču Krievijas mediji par to jau aktīvi runā. Tas var liecināt par Kremļa informatīvo kampaņu, lai biedētu Harkivas iedzīvotājus. Tas varētu būt mājiens prokara nometnei, kas rosinājusi stingrāku reakciju uz Ukrainas biežajiem uzbrukumiem Belgorodai, kas radījuši bažas arī Rietumu aprindās. Martā Vladimirs Putins runāja par “buferzonas” izveidi uz robežas ar Ukrainu.
Militāra operācija Harkivas ieņemšanai Krievijai būs grūts uzdevums. Pēdējo reizi, kad viņa to mēģināja izdarīt 2022. gadā, pilsēta bija daudz vājāk aizstāvēta, iebrucējiem tas neizdevās. Pilsētas ieņemšanai būtu nepieciešams izlauzties cauri Ukrainas aizsardzībai un ielenkumam, uz ko Krievija, pēc analītiķu domām, ne tuvu nav spējīga.
