Aģenti Indijas zvejnieku ciematos jauniem vīriešiem no nabadzīgām ģimenēm piedāvā “zelta iespēju” strādāt Krievijā par lielu naudu. Nokļūstot Krievijā, viņiem tiek atņemti telefoni un pases un viņi ir spiesti slēgt līgumus krievu valodā, kas acīmredzot uzliek pienākumu dienēt armijā.
Deivids Mutapans, 23 gadus vecs zvejnieks no Keralas štata Indijas dienvidos, BBC pastāstīja, ka sociālajā tīklā Facebook redzējis sludinājumu par apsarga darbu Krievijā. Par to viņi piedāvāja algu 204 tūkstošus rubļu (ap 2000 eiro) mēnesī. Mutapans atbildēja uz piedāvājumu un pēc dažām nedēļām atradās anektētajā Doņeckā. Publikācijā nav norādīts, kā tieši viņš tur nokļuvis.
“Ķermeņa daļas bija izkaisītas pa visu zemi,” viņš apraksta frontē redzēto. Pēc Mutapana teiktā, kad viņš pirmo reizi tur nokļuva, viņš sāka justies slikti un gandrīz zaudēja samaņu. “Drīz mūs komandējošais krievu virsnieks lika man atgriezties nometnē. Pagāja vairākas stundas, līdz es atjēdzos,” sacīja Mutapans.
2023. gada beigās viņš lauza kāju un nākamos mēnešus pavadīja slimnīcās anektētajā Luhanskā, kā arī Volgogradā un Rostovā pie Donas. Martā tautiešu grupa viņam palīdzēja sasniegt Indijas vēstniecību Maskavā, kas organizēja viņa atgriešanos mājās.
Līdzīgu stāstu BBC pastāstīja kāda cita zvejnieku ciemata iedzīvotājs Indijas Keralas štatā vārdā Sebastians (viņa uzvārds netiek norādīts). Viņš teica, ka viņš un viņa draugi vērsās pie aģenta savā ciematā, lai noskaidrotu, vai viņi varētu atrast darbu Eiropā. Aģents piedāvāja viņiem “zelta iespēju” strādāt par apsargu Krievijā un solīja algu 200 tūkstošu rūpiju (2300 eiro) apmērā. Sebastians un viņa draugi piekrita.
Viņi samaksāja aģentam 700 tūkstošus rūpiju (lai samaksātu šo naudu, viņiem bija jāņem kredīti) par Krievijas vīzu. 4. janvārī Sebastians un viņa draugi ieradās Maskavā, kur viņus sagaidīja aģents Alekss, kurš runāja malajalu valodā, kurā viņi runāja savā dzimtenē. Viņi pavadīja nakti kādā dzīvoklī, pēc tam aģents viņus aizveda pie virsnieka Kostromā. Tur viņi bija spiesti parakstīt līgumu krievu valodā, kura saturu nesaprata. Vēlāk indiešiem pievienojās trīs Šrilankas pilsoņi. Visi seši vīrieši tika nogādāti militārajā nometnē Rostovas apgabalā, kur viņiem tika atņemti telefoni un pases.
10. janvārī viņus sāka apmācīt: stāstīja, kā lietot rokas prettanku granātas un kā rīkoties, ja kaujas laukā tiek ievainoti. “Tur mūs gaidīja visa veida ieroči. Man patika ieroči kā rotaļlietas,” atcerējās Sebastians. Drīz viņš tika iekļauts 30 karavīru grupā un nosūtīts uz Austrumukrainu, uz Krievijas okupēto Lisičansku.
Pēc Sebastiana teiktā, viņiem tika doti RPG-30 granātmetēji un rokas granātas, kuru dēļ viņš nevarēja ātri pārvietoties. Pēc 15 minūšu atrašanās frontē viņš tika ievainots no lodes un uzkrita uz krievu karavīra līķa.
“Es biju ievainots un nevarēju pakustēties. Pēc stundas, iestājoties naktij, eksplodēja vēl viena granāta, kas nopietni sabojāja manu kreiso kāju,” stāstīja Sebastians. Pēc viņa teiktā, viņš nakti pavadīja tranšejā, asiņojot, un nākamajā rītā varēja izkļūt un vairākas nedēļas pavadīja dažādās slimnīcās. Pēc tam viņam tika piešķirts mēneša atvaļinājums. Militārais kapelāns palīdzēja Sebastianam sazināties ar Indijas vēstniecību, kas galu galā organizēja viņa atgriešanos mājās.
“Es nevaru nevienu nogalināt”
Tagad Sebastians plāno atgriezties zvejnieka darbā. “Man ir jāatdod nauda, ko es aizņēmos, un jāsāk sava dzīve no jauna,” viņš teica.
Deivids Mutapans plāno darīt to pašu. “Kad es pametu ciematu, es biju saderinājies ar vietējo meiteni. Es viņai teicu, ka atgriezīšos ar naudu un uzcelšu māju pirms mūsu kāzām,” viņš teica. Tagad pāris nolēmis kāzas atlikt vēl uz diviem gadiem, līdz Mutapans atgūsies no kara.
Deivids apgalvo, ka frontē pavadītajā laikā nevienu nav nogalinājis. “Kādu dienu ukraiņi atradās 200 metru attālumā no mums. Mums pavēlēja doties uzbrukumā, bet es neizšāvu nevienu šāvienu. Es nevaru nevienu nogalināt,” viņš saka.
Sebastjans stāstīja, ka pazuduši divi viņa draugi zvejnieki, ar kuriem viņš ieradās no Indijas. Keralas amatpersonas apgalvo, ka saņēmušas sūdzības no četrām ģimenēm: Deivida Mutapana, Sebastiana un diviem viņa draugiem. Indijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka izdarījusi spiedienu uz Krievijas varas iestādēm, lai tās atgrieztu mājās piekrāptos Indijas pilsoņus. Pagājušajā nedēļā galvenais ministrs Subrahmanyam Jaishankar nosauca to par “ļoti nopietnām bažām” Indijai.
Indijas medijs The Economic Times 4.aprīļa rakstā atzīmē, ka karā Ukrainā gājuši bojā vismaz divi indieši. Kopumā tika maldināti un uz fronti nosūtīti aptuveni 20 Indijas pilsoņi. Saskaņā ar publikāciju nesen Indijas Centrālā izmeklēšanas aģentūra atklāja lielu cilvēku tirdzniecības tīklu, kas darbojas visā valstī. Tā dalībnieki ievilināja indiešus karā, solot viņiem ienesīgus darbus ārzemēs. Policija vienlaikus veic izmeklēšanu 13 Indijas rajonos, tostarp galvaspilsētā Ņūdeli.
