Ķīnas varas iestādes apgalvo, ka, neskatoties uz “neierobežoto partnerību” ar Krieviju, tās nepiegādā tai militārās tehnoloģijas, ko varētu izmantot agresijā pret Ukrainu. Bloomberg veiktā izmeklēšana, kuras pamatā ir aģentūras iegūtie dokumenti, liecina par pretējo. Ar Ķīnas partneru un piegāžu palīdzību Habarovskā tika uzcelta rūpnīca, kas kļuvusi par vienu no galvenajiem dronu piegādātājiem Krievijas armijas operācijām daļēji okupētajā Hersonas apgabalā.
alsts finansētā Aerohit rūpnīca plāno šogad palielināt ražošanu līdz 10 000 droniem mēnesī un paplašināties, iekļaujot modernākus modeļus. Tikmēr Krievijas pazīstamākā dronu ražošanas rūpnīca Alabugas SEZ saražo aptuveni 3000 dronu mēnesī (lai gan tie ir lielāki uzbrukuma droni – modificēti Irānas Šahedi, kurus Krievija izmanto Ukrainas pilsētu bombardēšanai).
Habarovskā netālu no lidostas esošā rūpnīcā tiek ražoti daudzfunkcionāli Veles droni. Saskaņā ar uzņēmuma tīmekļa vietni, tie “ļauj veikt ātru teritorijas novērošanu” un elektronisko izlūkošanu, jo “atšķirībā no vairuma tipisko FPV dronu uz ātrgaitas ķīniešu rāmja, Aerohit risinājumos ir papildu vieta jaunai elektronikai” (saglabāta oriģinālā rakstība). Saskaņā ar Bloomberg pieejamo marta pasūtījumu 100 Veles tika pārdoti par 8 miljoniem rubļu. Kopumā dokumenti par laika posmu no 2022. gada beigām līdz 2025. gada jūnijam parāda, kā Krievija ir veikusi Ķīnas komponentu un tehnoloģiju iepirkumus un maskējusi piegādes, izmantojot starpniekus citās nozarēs, piemēram, aviācijas ēdināšanā, lauksaimniecības un jūras produktu transportēšanā.
Tādējādi 2025. gada 16. jūnija vēstulē Aerohit vērsās pie Krievijas Aizsardzības ministrijas Progresīvo starpresoru pētījumu un speciālo projektu departamenta vadītāja ar lūgumu sniegt finansiālu atbalstu ražošanas paplašināšanai, lokalizējot Autel EVO Max 4T drona ražošanu. Autel Robotics ir viens no lielākajiem Ķīnas dronu un to rezerves daļu ražotājiem; viņi paziņoja, ka kopš 2022. gada februāra viņiem nav biznesa attiecību ar Krievijas uzņēmumiem, viņi ir pārtraukuši pārdošanu Krievijai un neko nezina par Aerohit projektu.
Tomēr vēstulē, kurā ietverts investīciju plāns 7,1 miljarda rubļu apmērā un paredzamo piegāžu grafiks 2 gadu un 4 mēnešu laikā, teikts, ka Aerohit sadarbojas ar Autel inženieriem kopš 2023. gada sākuma. Attiecības starp viņiem īslaicīgi tika pārtrauktas sankciju dēļ: 2024. gada jūnijā ASV iekļāva Aerohit melnajā sarakstā par Veles raķešu izmantošanu pret ukraiņiem Hersonas apgabalā un novembrī Lielbritānija par tādu produktu ražošanu, kas grauj Ukrainas suverenitāti. Taču kontakti ar Autel personālu tika atjaunoti 2024. gada beigās, un kopš 2025. gada maija puses risina sarunas par ražošanas lokalizāciju Krievijā, teikts vēstulē.
Arī Autel šogad tika pakļauts ASV sankcijām par saistību ar Ķīnas armiju, ko uzņēmums noliedz.
“Aerohit” skaidro, ka “Autel EVO Max 4T” sākotnēji bija paredzēts civilai lietošanai, taču, pateicoties vairākām būtiskām priekšrocībām, piemēram, pret traucēkļiem izturīgam radio modulim, tas ir izrādījies ļoti efektīvs kaujas apstākļos. Pārdošanas cena būs 650 000 rubļu par vienību, un plānots saražot līdz 30 000 vienību gadā. Projekts ietver dronu integrēšanu ar Krievijas IT sistēmām un pielāgošanu frontes vajadzībām.
Lai gan līdz nesenam laikam Krievija atpalika no Ukrainas inovācijās, kas saistītas ar dronu izmantošanu, šogad situācija sāka mainīties. Pēdējos mēnešos Putina armija ir ievērojami palielinājusi Ukrainas pilsētu apšaudes jaudu, vienā reidā izmantojot vairāk nekā pustūkstoš dronu.
Tā ir sākusi aktīvi izmantot dronus ar optiskās šķiedras kabeļiem, kas ir izturīgi pret elektroniskās kara metodēm. Tieši ar to palīdzību 2024. gadā pēc Krievijas Aizsardzības ministrijas rīkojuma izveidotā Rubicon Progresīvo bezpilota tehnoloģiju centra militārā vienība spēja padzīt Ukrainas armiju no Kurskas apgabala, nogriežot apgādes ceļus, nodibinot kontroli gaisā un veicot nepārtrauktus uzbrukumus.
Tagad “Rubicon” cīnās netālu no Konstantinivkas, kas ir Ukrainas bruņoto spēku apgādes centrs Doņeckas apgabalā un kuru Krievijas armija ir ielenkusi no trim pusēm. Līdz ar tā parādīšanos situācija ir būtiski mainījusies par sliktu aizstāvjiem, laikrakstam The New York Times pastāstīja vairāki Ukrainas karavīri, kas cīnās frontes līnijās, un amerikāņu brīvprātīgā Rebeka Masiorovska, kura strādā lauka slimnīcā.
Pēc tam, kad Ķīnas varas iestādes 2023. gadā pastiprināja ierobežojumus dronu eksportam, daži vietējie uzņēmumi pārtrauca saites ar Krievijas partneriem, bet citi pastiprināja savus centienus, liecina Bloomberg iegūtie dokumenti.
2022. gada rudenī uzņēmums “Komaks” (kas pieder bijušajam VDK virsniekam Konstantīnam Basjukam, kurš kopš 2022. gada decembra ir Krievijas senators no okupētā Hersonas apgabala) sāka sarunas ar Harbinas speciālo ekonomisko zonu un Habarovskas lidostu par noliktavas būvniecību ar īpašiem nodokļu un muitas nosacījumiem, lai atvieglotu importu, kā arī par dronu ražošanas izveidi netālu, izmantojot Ķīnas detaļas un tehnoloģijas. Pēc tam sadarbībā iesaistījās Harbinas Politehniskā universitāte, kas aktīvi sadarbojas ar Ķīnas armiju (kuras dēļ tā bija iekļauta ASV sankciju sarakstā). Kopuzņēmuma izveides ideju kā prioritāti atbalstīja Krievijas Federācijas prezidenta pārstāvis Tālo Austrumu federālajā apgabalā Jurijs Trutņevs.
Drīz pēc tam, 2023. gada vidū, Habarovskā tika reģistrēta Aerohit (ko kontrolē Komaks), un Krievijas valdība pieprasīja iknedēļas progresa ziņojumus par projektu, teikts vienā no dokumentiem. Lai gan Harbinas organizācijas tā paša gada jūnijā no projekta izstājās, to vietu ieņēma privāts uzņēmums Shenzhen Huasheng Industry. Ar to parakstītajā līgumā bija ietverti tie paši noteikumi, par kuriem Krievijas puse bija iestājusies līdz šim.
Līdz 2023. gada septembrim Veles ražošanas līnija jau darbojās, saražojot aptuveni 200–300 dronus mēnesī un strauji palielinot apjomus. 2024. gadā ASV noteica sankcijas pret Shenzhen Huasheng Industry par dronu komponentu piegādi Aerohit.
Bloomberg rīcībā ir vairāki dokumenti par Veles piegādi frontei vai Aizsardzības ministrijas pavēlēm 2024. gadā.
