Krievija kā tauta neatbalsta karu Ukrainā, un, lai to saprastu, ir tikai jāieklausās propagandā. Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu medijā Chicago Tribune ievada rakstnieks, filmu kompānijas AR Content radošais direktors Ivans Filippovs
“Speciālā militārā operācija Ukrainā saliedēja Krievijas sabiedrību. Lielais vairums krievu atbalsta speciālo operāciju,” šis militārās propagandas zīmogs septembrī kļūs par daļu no oficiālajām skolu programmām Krievijā. Šie meli tiks iekļauti jaunajā vidusskolas vēstures mācību grāmatā.
Apgalvojumu, ka Krievijā iebrukumam bija tautas atbalsts, atkārtoja prezidents, Krievijas propaganda, Ukrainas politiķi, daudzi Krievijas apoloģēti un proukrainiski Rietumu politiskie līderi. Bet tā nav taisnība. Krievija kā nācija neatbalsta karu Ukrainā, un lai to saprastu, vajag tikai ieklausīties tās propagandā.
Slēdzot visus neatkarīgos izdevumus Krievijā, Kremlis ar dažiem izņēmumiem ir izveidojis gandrīz pilnīgu kontroli pār Krievijas medijiem; piemēram, YouTube un Telegram joprojām nodrošina krieviem necenzētu piekļuvi informācijai. Telegram kanālus tagad izmanto gan pretkara, gan prokara autori. Atšķirībā no stingri kontrolētiem televīzijas sarunu šoviem, Telegram patiesībā palīdz noskaidrot, ko domā cilvēki, īpaši tie, kas atbalsta karu.
Kopš iebrukuma sākuma esmu uzraudzījis vairāk nekā 200 kara kanālus (zināmus kā Z-kanālus), un tajos visbiežāk sastopamā tēma ir bijusi un joprojām ir vaimanas par to, ka krievu tauta neatbalsta karu pietiekami; Krievi nevēlas cīnīties un nav ieinteresēti uzvarā.
Kā tiek definēts “atbalsts”? Vai cilvēki publiski paziņo, ka atbalsta Putina lēmumu “denacificēt Ukrainu”? Ja viņiem jautā, jā, viņi tā saka. Bet vai viņi ir gatavi paši piedalīties karā vai ziedot tam naudu? Pilnīga karaspēka izsīkšana frontes līnijā ir aktuālākā problēma, ar ko šobrīd saskaras Krievijas armija. Pērn pirmajā vilnī mobilizētais Krievijas karaspēks jau vairāk nekā deviņus mēnešus karo ļoti sarežģītos apstākļos un ar pastāvīgām apgādes problēmām. Telegram lietotāji daudzos kanālos atzīmē, ka armijas noteikumi aizliedz karavīriem doties atvaļinājumā vai pat atgriezties mājās pēc līguma beigām. Militāristi to sauc par verdzību un sola nekad vairs nepievienoties armijai, tiklīdz viņiem būs iespēja doties prom. Tas notiek tāpēc, ka nav brīvprātīgo un pat ievērojama naudas summa, ko Krievijas valsts solīja līgumkaravīriem, nepiesaista pietiekami daudz cilvēku
“Telegram” līgumkaravīrus, kas ierodas frontes līnijās, raksturo kā cilvēkus ar sliktu veselību, kuri iepriekš nebūtu stājušies armijā, kā arī nesagatavotus un nemotivētus.
Viens no populārākajiem Z-kanāla līdzstrādniekiem Aleksandrs Hodakovskis savā jaunākajā ierakstā pārdomāja, vai komandieriem vajadzētu sākt sodīt ar nāvi dezertierus, jo tas var būt vienīgais veids, kā uzvarēt karā.
Gandrīz divus gadus pēc kara sākuma Krievijas armija joprojām cieš no apģērba, medikamentu, ūdens un pamata aprīkojuma, visurgājēju un bezpilota lidaparātu trūkuma. Gandrīz visu, kas karavīriem nepieciešams, lai izdzīvotu un cīnītos, izņemot smagos ieročus, joprojām vai nu iegādājas paši karavīri, vai arī to piegādā brīvprātīgie, kuri organizē simtiem līdzekļu vākšanas kampaņu visā Krievijā. Katrs mans pārraudzītais kanāls vai nu veic savu līdzekļu vākšanu, vai palīdz tajā kādam citam. Katrā ir sūdzības, ka nepietiek naudas. Cilvēki ir noguruši un katru dienu savāc arvien mazāk.
Krievijas mūzikas, grāmatu un filmu industrija kopumā neatbalstīja iebrukumu. Daži cilvēki aizbrauca. Lielākā daļa klusē un turpina rakstīt grāmatas un mūziku vai veidot filmas, kurām nav nekāda sakara ar karu. Z-kanālu autori žēlojas par atbalsta trūkumu karam no mūsdienu krievu kultūras.
Bet kara atbalstītājus patiesi sanikno vienaldzība, ko Krievija kā nācija ir izrādījusi pret karu. Maskavā, Sanktpēterburgā, Novosibirskā, Barnaulā, Kazaņā un Vladivostokā – katrā lielākajā Krievijas pilsētā – dzīve rit tā, it kā karavīri nemirst frontes līnijās. Cilvēki dejo un iet uz bāriem, cilvēki dodas atvaļinājumā uz Turciju, it kā šī valsts nepiegādātu Ukrainai nāvējošus ieročus. Krievu tūristi joprojām dodas atvaļinājumā uz NATO valstīm, it kā nekas nebūtu noticis.
Mācību laikā 17. jūlijā tehnisku problēmu dēļ avarēja Krievijas militārā lidmašīna. Pilots katapultējās virs Azovas jūras un cīnījās par savu dzīvību pludmales apmeklētāju redzeslokā. Neviens viņam nenāca palīgā. Spriežot pēc todien pludmalē uzņemtā video, cilvēki viņu filmēja, dzēra alu un ēda saldējumu, taču neviens necentās glābt slīkstošo.
Vienaldzības morāle, kamēr jūsu valsts militārpersonas katru dienu jūsu vārdā izdara kara noziegumus, ir tēma citai diskusijai. Bet, lai kā skatītos, Krievija karu neatbalsta; vienaldzība nav atbalsts.
