Austrumu kaimiņvalstī dzīvokļu cenas trīs gadu laikā pieaugušas pat par 172 procentiem. Papildus karam Ukrainā kāpumu veicinājušas Rietumu sankcijas un valsts dāsnā atbalsta politika jaunbūvju pircējiem. Par to raksta The Economist
Krievu attieksme pret hipotēkām ir apšaubāma jau kopš Padomju Savienības sabrukuma. Komunisma tautā iestādītā ideja par “parādu verdzību” ir likusi krievus krāt līdzekļus dzīvokļa iegādei skaidrā naudā.
Prezidents Vladimirs Putins jau divdesmit gadus ir mēģinājis mainīt attieksmi, lai tā būtu labvēlīgāka hipotēkām, taču nesekmīgi. Savukārt 2020. gados attieksme sākusi mainīties, vismaz valsts lielajās pilsētās. To ietekmējis valsts agresijas karš Ukrainā un valsts piešķirtās dāsnās subsīdijas jaunbūvētājiem un jaunbūvju pircējiem.
Putins, iespējams, ir panācis savu gribu ar hipotēkām, taču tajā pašā laikā viņš radīja Krievijai vēl nebijušu mājokļu burbuli. Mājokļu cenas tikai trīs gadu laikā pieaugušas par 172 procentiem, ziņo The Economist .
Īpašo pārkaršanu mājokļu tirgu ir izraisījušas valdības subsīdijas hipotēkas pieprasītājiem. Pēc Economist datiem, 2020. gadā bankas pieteicējiem izsniedza aizdevumus ar gada procentu likmi aptuveni 6 procentu apmērā, bet vispārējā tirgus procentu likme bija aptuveni 8 procenti. Procentu starpību par aizdevumiem valsts samaksāja no savas kases. Situāciju vēl vairāk saasināja karš Ukrainā, bet atbalsta politika palikusi nemainīga.
Pērn tika saņemti kredīti par 7,7 triljoniem rubļu jeb aptuveni 80 miljardiem eiro. Summa atbilst četriem procentiem no Krievijas iekšzemes kopprodukta. Jau 2020. gadā tika piešķirti 4,3 triljoni rubļu aizdevumi.
Pēc ekspertu domām, cenu burbulis liecina, ka valsts turīgajiem ir maz kur investēt. Rietumvalstu sankcijas neļauj tirgoties ārpus vietējās biržas, bet valūtas tirgus praktiski ir iesaldēts. Tajā pašā laikā pēckoronavīrusa inflācija ir paaugstinājusi kopējo cenu līmeni un būtiski apēdusi uzkrājumus. Līdz ar to nolemts naudu ieguldīt pamatlīdzekļos.
Krievijas centrālā banka mēģinājusi ierobežot inflāciju, paaugstinot procentu likmes, taču Putina vadītā valdība vēlējusies saglabāt īpašu attieksmi pret hipotēkas pieprasītājiem, ierobežojot viņu maksājamos procentus tikai līdz astoņiem procentiem. No tā valstij ir piestādīts milzīgs rēķins.
Cenas, kas īsā laikā ir gandrīz trīskāršojušās, ir izraisījušas kritiskas balsis pat valstī, kas pazīstama kā autoritāra. Piemēram, centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļina uzsvērusi valsts lomu pārkaršanā. Centrālā banka un Finanšu ministrija ir izdarījušas spiedienu uz Kremli, lai situāciju ierobežotu.
Kremlī kritiku sāka uztvert nopietni tikai pēdējo 12 mēnešu laikā. Kā ziņo Economist, decembrī mājokļa kredītam nepieciešamā pirmā iemaksa tika palielināta no 20% uz 30%. Šovasar tika apturēts pamatcēlonis – subsidētie mājokļu kredīti jaunbūvju pircējiem. Kā norāda valsts mediju aptaujātais analītiķis, līdz ar to pārējā gada laikā hipotekāro kredītu pieteikumu skaits var samazināties līdz pat 50 procentiem.
Protams, cietēji ir būvniecības nozare un bankas, kuras, neskatoties uz sankcijām, ir baudījušas palielinātu peļņu. Ierindas pilsoni var apmānīt, jo mājokļu cenām nākotnē nav gaidāms būtisks kritums, pat ja valdība vairs nesūknēs naudu hipotekārajos kredītos. Par to rūpējas kūsājošā militārā rūpniecība, kas ceļ algas miljoniem pilsoņu.