Rietumu eksperti uzskata, ka, turpinoties pašreizējam militārās tehnikas zaudējumu tempam, Krievijas armija riskē pēc diviem gadiem palikt bez tankiem un kājnieku kaujas mašīnām. Pie šādiem secinājumiem analītiķi nonāca, analizējot Krievijas bruņumašīnu uzglabāšanas bāzu satelītattēlus.
Vienlaikus eksperti uzskata, ka šo divu gadu laikā tanku un bruņutehnikas kvalitāte stabili kritīsies, jo pieaugs vecākas un mazāk lietojamas tehnikas īpatsvars, kas ilgstoši ne labākajos apstākļos saglabājusies naftalīna. Eksperti stāsta, ko šāda situācija varētu nozīmēt Krievijas bruņotajiem spēkiem un kā mainīsies karš mūsdienu bruņutehnikas trūkuma apstākļos.
Tanki kļūst par pagātni
Pagājušajā nedēļā uz rietumiem no Tonenkoje ciema, netālu no Ukrainas bruņoto spēku pozīcijas, kas bija ieņemta pirms pusotra mēneša, Avdijivkai uzbruka milzīga Krievijas bruņumašīnu kolonna, kas sastāvēja no dažāda veida aptuveni 50 tankiem un bruņumašīnām.Pazaudējuši aptuveni pusi tehnikas, krievi atkāpās, neizpildot uzdoto uzdevumu.
Pēdējo reizi Krievijas pavēlniecība tik lielas tanku kolonnas kaujā meta kauju par Avdijivku sākumposmā. Kopš 2023. gada oktobra vidus tikai šajā nelielajā, vairākus desmitus kilometrus garajā frontes posmā krievi zaudējuši vismaz 277 tankus un vairāk nekā 500 vienības citas bruņutehnikas (tikai pēc vizuāli apstiprinātiem datiem). Šis skaitlis nav daudz mazāks par tanku skaitu, ko saskaņā ar Francijas OSINT kopienas ARI aplēsēm aizsardzības nozare spēj nodot Krievijas armijai (runa ir par aptuveni 390 transportlīdzekļiem gadā).
Neskatoties uz bijušā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva izteikumiem par valsts militāri rūpnieciskā kompleksa spēju saražot līdz pusotram tūkstotim tanku gadā, kaujas laukos notiekošā analīze pārliecina par pretējo – krievi arvien vairāk izmantojot tankus, kas izņemti no noliktavas un ražoti pirms vairāk nekā 50 gadiem. Pieaug arī viņu īpatsvars Krievijas zaudējumos. Tajā pašā laikā Krievijas bruņoto spēku bruņutehnikas uzglabāšanas bāzes turpina strauji iztukšoties: vecie transportlīdzekļi pēc remonta un modernizācijas tiek nogādāti frontē pēc iespējas ātrāk.
Tanki un kājnieku kaujas mašīnas ir aprīkojums, bez kura nav iespējams iedomāties liela mēroga un efektīvas uzbrukuma operācijas. Tie izlaužas cauri ienaidnieka aizsardzības līnijām, apspiež šaušanas punktus un nogādā desantniekus uz frontes līniju. Kājnieku uzbrukuma laikā ienaidnieka pozīcijām kājnieku kaujas mašīnas tās pārklāj ar artilērijas un ložmetēju uguni. Tanku un kājnieku kaujas transportlīdzekļu trūkums izraisa kājnieku zaudējumu pieaugumu un dažkārt arī aizskarošu darbību neiespējamību.
Sākot pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Krievijas armijai bija, iespējams, lielākais bruņumašīnu daudzums salīdzinājumā ar citām pasaules armijām. Ievērojamu tā daļu pēc Padomju Savienības sabrukuma mantoja KF bruņotie spēki.
Saskaņā ar autoritatīvo uzziņu grāmatu The Military Balance 2022, vairākus mēnešus pirms uzbrukuma Ukrainai Krievijas armijai bija vairāk nekā 3,4 tūkstoši tanku (dažādu modifikāciju T-72, T-80 un T-90), vēl 10,2 tūkst. atradās uzglabāšanas bāzēs (tām bija dažāda saglabāšanās pakāpe). Un te nav ņemti vērā vecākie T-54, T-55, T-62 un T-64, no kuriem dažus varētu arī nodot kaujas gatavībā. Turklāt krieviem bija 9220 kājnieku kaujas mašīnas (BMP-1, BMP-2, BMP-3, BTR-82), neskaitot 8,5 tūkstošus uzglabāšanas bāzēs.
Ar šādu bruņumašīnu daudzumu pietiktu jebkuram lokālam karam. Tomēr mūsdienu liela mēroga konflikta apstākļos ar ienaidnieku, kas aprīkots ar pasaulē labākajiem tanku iznīcināšanas līdzekļiem, Krievijas bruņotie spēki ātri zaudēja šo priekšrocību. Turklāt lielas bruņumašīnu kolonnas, kas ik pa laikam pārvietojas atklātās vietās, kļūst par vieglu laupījumu Ukrainas Bruņoto spēku prettanku apkalpēm un FPV bezpilota lidaparātu operatoriem.
Rezultātā nedaudz vairāk kā divu gadu kaujās, tikai pēc vizuāli apstiprinātiem datiem (minimālā atzīme), Krievijas armija uz 2024. gada 3. aprīli zaudēja 2878 tankus, kurus iznīcināja, sabojāja, pameta vai sagūstīja Ukrainas bruņotie spēki kā trofejas (84% no kopējā ekspluatācijā esošā skaita 2022. gada sākumā). 812 dažādu modifikāciju tanki T-80 tika zaudēti, neskatoties uz to, ka saskaņā ar Militārā bilances sastādītāju datiem, iebrukuma laikā Krievijas bruņotajos spēkos bija tikai 580 šāda veida tanki. Tas liek domāt, ka krievi aktīvi no jauna aktivizē savas bruņutehnikas rezerves.
Tādu pašu ainu var novērot, analizējot datus par KF Bruņoto spēku kājnieku kaujas mašīnu skaitu. Kara sākumā krieviem to bija aptuveni 6570 (plus kopā vēl 8,5 tūkstoši BMP-1 un BMP-2 vienību noliktavās dažādos saglabāšanas stāvokļos). Nedaudz vairāk kā divu gadu kaujās Krievijas armija zaudēja vismaz 3709 dažāda veida kājnieku kaujas mašīnas, tas ir, vairāk nekā pusi.
Pēc diviem gadiem tanku vairs nebūs
Par to, ka krieviem ir lielas problēmas ar bruņutehnikas zaudējumu aizvietošanu, liecina ne tikai arvien biežāk sastopamā veco un reto kaujas tehnikas parādīšanās priekšējās līnijās, no kurām daļa pastāv tikai kā eksperimentāli prototipi vai muzeja eksponāti. Rietumu OSINT pētnieki, kas uzrauga Krievijas bruņumašīnu uzglabāšanas zonas, analizējot satelītattēlus, arī atzīmē Krievijas bruņotajiem spēkiem bīstamu tendenci – noliktavas iztukšojas, un ar to saturu spēlei nepietiks vēl ilgi.
Piemēram, amerikāņu izmeklēšanas grupa Covert Cabal pēdējo divu gadu laikā ir fiksējusi pakāpenisku Krievijas tanku uzglabāšanas bāzu iztukšošanu . Pēc viņu novērojumiem, pēdējā gada laikā bruņumašīnu skaits ir manāmi samazinājies septiņās no astoņām galvenajām bāzēm (izņēmums ir Jekaterinburga, kas kļuvusi par mezglu, kur tiek atvesti visi vairāk vai mazāk darba kārtībā esošie spēkrati). Kopumā labā stāvoklī esošo tanku skaits visos objektos šajā laikā samazinājies no 4696 līdz 3911 vienībām.
Salīdzinot šos datus ar zaudējumiem, kā arī Krievijas militārās rūpniecības tanku ražošanas un modernizācijas tempu, analītiķi nonāca pie secinājuma, ka Krievijas bruņotajiem spēkiem ir atlikuši divi līdz divarpus gadi aktīvas kaujas operācijas, līdz tās ir pilnībā izsmeltas.
Krievija turpina strauji zaudēt arī citu vērienīgām uzbrukuma operācijām nepieciešamo ekipējumu – kājnieku kaujas mašīnas. Tikai marta laikā Krievijas bruņotie spēki zaudēja vismaz 221 kājnieku kaujas mašīnu. Pēdējo reizi tik lieli ikmēneša zaudējumi šāda veida kaujas mašīnām tika fiksēti 2022. gada novembrī. Pēc OSINT analītiķa Ričarda Ferekera domām, tas varētu būt saistīts ar to, ka ukraiņi arvien vairāk izmanto FPV bezpilota lidaparātus pret Krievijas bruņumašīnām. Publicēto video uzbrukumu analīze liecina, ka kājnieku kaujas mašīnas ir diezgan neaizsargātas pret šiem ieročiem.
Kā atzīmē cits analītiķis, kurš uzrauga Krievijas bruņumašīnu uzglabāšanas bāzu stāvokli, ar tādu zaudējumu līmeni kā pēdējos mēnešos krieviem kājnieku kaujas mašīnas pietiks tikai 15-16 mēnešiem – “un tas ir ar nosacījumu, ka visas kājnieku kaujas transportlīdzekļi, kas tiek glabāti noliktavās, ir ideālā darba kārtībā.” Ņemot vērā to, ka uzglabāšanas apstākļi parasti ir tālu no ideāliem, liela daļa no satelītuzņēmumos redzamajām kaujas mašīnām, visticamāk, nepiedalīsies karadarbībā Ukrainā.
Tanku vietā kājnieki
Krievijas armija piedzīvo nopietnu militārās tehnikas deficītu – un tas jūtams arvien vairāk, uzskata ”Informatīvās pretošanās” grupas militāri politiskais novērotājs Oleksandrs Kovaļenko.
“Šodien kaujas zonā Ukrainas teritorijā atrodas 475 tūkstoši Krievijas militārpersonu . Tās ir aptuveni 600 bataljona taktiskās grupas (BTG). Tajā pašā laikā viņiem ir aptuveni 3,2 tūkstoši tanku, savukārt pēc standarta komplektācijas tiem vajadzētu būt 6,5 tūkstošiem. Tagad ņemsim bruņu kaujas mašīnas. Uz 600 BTG vajadzētu būt 19,5 tūkst.Un cik tad krieviem Ukrainā tagad ir? 7,5 tūkstoši ir divarpus reizes mazāk. Tādējādi to deficīts ir liels un tas jau ir jūtams,” skaidro eksperts.
Pēc Kovaļenko teiktā, pat neskatoties uz pieaugošo bruņutehnikas trūkumu, Krievijas armija neatsakās no uzbrukuma operācijām – pieaug “gaļas uzbrukumu” skaits, un bruņotā tehnika arvien vairāk nogādā karavīrus uz frontes līniju. Tas izraisa ievērojamu cilvēku zaudējumu pieaugumu.
“Jāpiezīmē vēl kas: 2022. un 2023. gadā no noliktavām vispirms tika izņemta remontējamākā tehnika. Tagad tās paliek arvien mazāk. Līdz ar to analītiķu izplatītajos skaitļos ir patiesība, ka rezerves ir atlikušas tikai pusotra līdz divu gadu garumā. Vienīgais, kas jāprecizē, ir tas, ka neizmantojamās tehnikas procentuālais daudzums šajā daudzumā ar katru mēnesi kļūst lielāks. Tāpēc tas, ko mēs tagad redzam, ir Krievijas armijas nepielūdzamā pārtapšana par vienu milzīgu maršu bataljonu,” atzīmē militārais apskatnieks.
Līdz ar to neizbēgami mainīsies pati kara būtība, uzskata Kovaļenko. Tanku kolonnas kļūs par pagātni un tiks aizstātas ar masīviem kājnieku uzbrukumiem, kas, pilnveidojoties ieročiem, kļūs arvien asiņaināki. Attiecīgi šādas armijas efektivitāte ievērojami kritīsies – ja pirms diviem gadiem 180 000 cilvēku liela krievu grupa ieņēma ievērojamas teritorijas Ukrainā, tad tagad 100 000 krievu piecus mēnešus iebruka mazajā Avdijivkā.
