Krimas saldūdens piegādes pārtraukšana pēc tam, kad krievi iznīcināja Kahovskas hidroelektrostaciju un uzbrukumi Čongarskas tiltiem, lika agresorvalsts pilsoņiem mainīt savus plānus. Krimas nekustamo īpašumu aģentūrās tagad ir bezprecedenta satraukums: priekšlikumu skaits par mājokļu pārdošanu ir dramatiski pieaudzis. Par situāciju okupētajā Krimā raksta medijs “Obozrevatel” .
“Mierīgas dzīves nebūs”
To krievu noskaņojums, kuri pēdējos gados pārcēlušies uz Krimu, šobrīd, kā saka vietējie, ir “aizsardzība” – ar katru dienu arvien vairāk Krievijas pilsoņu nolemj atgriezties mājās Krievijā.
“Tikai mūsu piecstāvu ēkā ir astoņas krievu ģimenes. Piecas no tām aktīvi gatavojas doties prom,” izdevumam stāstīja kāds Aluštas iedzīvotājs.
Kā stāsta Irina (vārds mainīts drošības apsvērumu dēļ), viņi visi ir pusmūža un vecāka gadagājuma cilvēki: ”Ir divas ģimenes no Maskavas apgabala, Ļeņingradas apgabala, kuras lielāko mūža daļu strādāja ziemeļos. Visi ciniski stāstīja kaimiņiem, kuri sapņoja par dzīvi pie jūras un tāpēc “izmantoja iespēju”, kad Krievija okupēja Krimu.
Krimas iedzīvotāja stāsta, ka šie dzīvesbiedri savus dzīvokļus jau izlikuši pārdošanā.
“Divi vēl pirms Jaunā gada un trīs jūnijā-jūlijā. Bet īstu pircēju nav. Zinu, ka viens dzīvoklis – visparastākais divistabu gabals ar piecu metru virtuvi – tiek pārdots par 7,5 miljoniem rubļu jeb aptuveni 80 tūkstošiem eiro. Viņi kategoriski nevēlas samazināt cenu, aizbildinoties ar to, ka viņi ir “taisījuši remontu”, stāsta Irina.
Viņasprāt, krievi raud, ka nav gaidījuši šādu pavērsienu un cerējuši sagaidīt vecumdienas pie jūras, taču tagad, kad “Ukraina grasās atņemt Krimu, mierīgas dzīves nebūs.”
Viena lieta ir pārdot mājokli, bet cita lieta ir aiztransportēt visas mantas. Tās izrādījās kārtējās galvassāpes. Uz Krimas tilta viņus nelaidīs, tāpat ar prāmi, tāpēc viņiem būs jādodas cauri “jaunajām teritorijām”, tas ir, okupētajai Ukrainas daļai. Un tas krieviem nedod optimismu.
Trīs panikas viļņi
Cita izdevuma sarunu biedre Krimas tatāre Lenije (vārds mainīts), kura labi pārzina pussalas nekustamo īpašumu tirgu, stāsta, ka ”par krievu bēgšanu to vēl nevar nosaukt, taču tendence ir acīmredzama.”
“Pārdodamo nekustamo īpašumu skaits ar katru dienu pieaug. Cenas vēl īsti nav samazinājušās, bet pirms kāda laika pat pieauga: iemesls bija mājokļa sertifikāti Hersonas iedzīvotājiem, kurus Krievijas varas iestādes viņiem “piešķīra” par valsts nodevību. Vairāki tūkstoši kolaborantu nolēma palikt Krimā, un lētu mājokļu izmaksas uzreiz pieauga par aptuveni 20%,” pastāstīja sieviete.
Tagad gan Ukrainas nodevēji, gan uz pussalu pārcēlušies Krievijas pilsoņi ir noraizējušies par to, kas notiks tālāk: ”Daži jau saprot, ka labāk pārdot mājokli tagad, nevis rīt atbrīvoties gan no nekustamā īpašuma, gan naudas.”
Pēc Lenijas teiktā, vietējie Krimas iedzīvotāji, pat tie, kas ir prokrieviski, nav pārāk noraizējušies par finansiālajām sekām, ko varētu radīt Krimas atgriešana Ukrainas kontrolē. Viņiem ir ne tikai Krievijas, bet arī Ukrainas nekustamā īpašuma dokumenti. Bet tie, kas mājokli iegādājās jau okupācijas laikā, ir ļoti nervozi. Tieši tāpēc, stāsta Lenija, šobrīd ir pieaudzis piedāvājumu skaits māju un dzīvokļu pārdošanai.
Tie, kuriem ir “rezerves lidlauks” Krievijā, un tie, kuriem mājoklis Krimā ir vienīgais, gatavojas doties ceļā. Dzīvokļu iegādei viņi ieguldīja visus savus ietaupījumus.
“Kopumā krievi atvadās no Krimas ar asarām acīs,” pasmaida Lenija.
Šis ir trešais panikas vilnis krievu vidū. Pirmos divus izprovocēja “blīkšķi” Krimā un trieciens Kerčas tiltam. Tagad “viss pieaug”, un Ukrainas varas iestādes ir skaidri norādījušas: pussala noteikti tiks apšaudīta. Tas bija signāls gan okupācijas armijas karavīriem, gan iebraukušajiem “mierīgajiem” krieviem: viņu laiks tuvojas beigām.
