Analītiķu un Rietumu amatpersonu viedokli, ka Vladimirs Putins plāno noturēt Eiropu “pastāvīgā panikā” par gāzes piegādēm, apstiprina Kremļa iekšējie darbinieki. Kamēr konfrontācija Ukrainā turpinās, Krievijas līderi plāno noturēt gāzes piegādes Eiropai minimālā līmenī, vēsta Bloomberg, atsaucoties uz cilvēkiem, kas pārzina viņu nostāju.
Šī plāna īstenošana izraisīja gāzes cenas pieaugumu Eiropā par vairāk nekā trešdaļu nedēļas laikā, un trešdien izsolē tā sasniedza 227,5 eiro/MWh (vairāk nekā 2400 USD par 1000 kubikmetriem). Tas ir augstāks nekā augstākais rādītājs, kas tika uzrādīts marta sākumā neilgi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. 16:00 pēc Maskavas laika cena bija noslīdējusi līdz gandrīz 200 eiro; pirms gada bija 23 eiro.
Gazprom samazinājis piegādes Vācijai caur Nord Stream 1 (kas nodrošina trešdaļu no visa Krievijas gāzes eksporta uz Eiropu) no 40% līdz 20% no plānotās jaudas, trešdienas rītā paziņoja Vācijas tīkla operators Gascade. Pēc Itālijas Eni ziņām, Gazprom to informēja, ka trešdien saņems 27 miljonus kubikmetru pretstatā 34 miljoniem pēdējo dienu laikā. “Lai kompensētu tik lielus piegādes zaudējumus,” arvien vairāk nepieciešama cenu izraisīta pieprasījuma iznīcināšana, raksta Goldman Sachs analītiķi.
Eiropas valstis cenšas “iznīcināt pieprasījumu”, tostarp veicot īpašus pasākumus: otrdien ES enerģētikas ministri vienojās nākamo astoņu mēnešu laikā samazināt gāzes patēriņu par 15% (lai gan šie pasākumi ietver ievērojamus izņēmumus). Uzkrājumi sākotnēji būs brīvprātīgi, bet krīzes gadījumā tiem vajadzētu kļūt obligātiem.
Oficiāli Krievija piegādes samazinājumus skaidro ar tehniskām problēmām, piemēram, turbīnu remontu un dokumentu trūkumu. Bet tas, ko Kremlis patiešām cenšas darīt, ir palielināt spiedienu uz Eiropas politiskajiem līderiem, lai tie pārskatītu sankcijas pret Krieviju un pasākumus Ukrainas atbalstam, norāda Bloomberg avoti.
Pēc viņu domām, Putins un “Gazprom” turpinās meklēt iemeslus, lai ierobežotu piegādes, neļaujot eiropiešiem uzkrāt ziemai nepieciešamās gāzes rezerves.
Džulians Lī, Bloomberg naftas stratēģis un bijušais Globālās enerģētikas pētījumu centra vecākais analītiķis, brīdināja par spiediena izdarīšanu uz Eiropu, ierobežojot piegādes un radot nenoteiktību. “Krievijai nav ko zaudēt, bet daudz ko iegūt” no šādas politikas, viņš rakstīja.
Un Helima Krofta, RBC Capital Markets globālā preču stratēģijas direktore, norādīja, ka Baltajā namā pieaug pārliecība, ka Putins īstenos “pastāvīgu slēgšanu stratēģiju, lai novērstu pietiekamu gāzes rezervju veidošanu”.
Krievija varētu pārtraukt piegādes vispār, brīdināja Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks.
“Gazprom” jau ir analizējis iespējamo ietekmi, ko varētu radīt piegādes pārtraukšana nākamā gada laikā, un ir atradis veidus, kā ierobežot finansiālos zaudējumus no augstākajām gāzes cenām un tā ieņēmumiem līdz šim, aģentūrai Bloomberg sacīja persona, kas par to ir informēta.
No otras puses, Krievijas investori cieta finansiālus zaudējumus: pēc tam, kad Gazprom nesen atteicās izmaksāt dividendes no pagājušā gada rekordpeļņas, tā akcijas sabruka par 30%.
Privātās sarunās daži Krievijas līderi ir pārsteigti, ka Putins nav pārtraucis gāzes piegādes ātrāk, sacīja kāds Bloomberg avots. Citi saka, ka Krievija izmanto enerģiju kā politisku instrumentu, lai atmaksātu Eiropai par sankcijām un atbalstu Ukrainai.
Šāda politika varētu būt neproduktīva, brīdina Oksana Antoņenko, Kontroles risku direktore: Eiropai būs grūti dažādot piegādes, un Krievija galu galā zaudēs savu galveno tirgu. Piemēram, Itālijā Krievijas gāzes īpatsvars patēriņā jau ir samazinājies līdz 25% no 40% pirms kara, un Alžīrija ir kļuvusi par tās lielāko piegādātāju. ASV šogad varētu palielināt SDG piegādes Eiropai par 45 miljardiem kubikmetru salīdzinājumā ar 2021. gadu.
Bet tas viss prasīs zināmu laiku, taču pagaidām, pēc Eiropas Komisijas domām, Krievijas piegāžu pilnīgas apturēšanas gadījumā krājumi ES krātuvēs līdz 1.novembrim, kad tiem vajadzētu sasniegt 80, sasniegs 65-71%. % pēc plāna. Tas nozīmētu 30 miljardu kubikmetru iztrūkumu ziemas periodā ar normāliem laikapstākļiem un joprojām lielo SDG importu, kā rezultātā līdz 2023. gada aprīlim dažās valstīs gāzes krātuvē varētu vairs nepalikt.
Šajā gadījumā situācija nākamajā ziemā varētu būt vēl sliktāka, jo 2023.gada oktobrī ES krātuves varētu būt tikai līdz pusei pilnas, liecina EK aprēķini.
Saskaņā ar Gas Infrastructure Europe datiem, krātuves tagad ir pilnas par 67,1%.
