Krievija un ASV sarunās par Ukrainas konflikta noregulējumu apspriež Krievijas gāzes piegāžu atjaunošanu Eiropai, atsaucoties uz astoņiem avotiem, kas pārzina diskusijas, ziņo Reuters.
Saskaņā ar aģentūras avotiem tiek apspriesta iespēja, kurā amerikāņu uzņēmumi kļūs par starpniekiem starp Gazprom un tā Eiropas klientiem: tie iegādāsies Krievijas gāzi un pārdos to tālāk, tostarp Vācijai. Avoti norāda, ka šāda shēma palīdzētu mazināt politisko opozīciju pret Krievijas gāzi ES.
Vēl viena iespēja ir amerikāņu investoriem iegādāties daļu Nord Stream cauruļvadā, cauruļvados, kas šķērso Ukrainu, vai pašā Gazprom. Palīdzība Kremlim atgūt savu lomu Eiropas gāzes tirgū varētu palīdzēt panākt miera līgumu ar Vladimiru Putinu, aģentūrai Reuters pavēstīja avoti. Vašingtonā arī uzskata, ka šāda shēma ir izdevīga ASV, jo tās varēs precīzi kontrolēt, cik daudz gāzes Krievija iesūknē ES, norāda avoti.
Lai atgrieztos Vācijas tirgū, Gazprom ir gatavs atteikties no gadu desmitiem noslēgto ilgtermiņa līgumu prakses: tas apsver iespēju slēgt īsus divu gadu darījumus ar lielu atlaidi, ziņo Reuters avoti.
Pirms kara Krievijas gāze aizņēma 40% no Eiropas tirgus, un savā kulminācijas brīdī Gazprom piegādes sasniedza 200 miljardus kubikmetru gadā. Kopš tā laika eksporta apjomi ir sarukuši gandrīz 7 reizes: 2023.–2024. gadā tie sasniedza attiecīgi 28 miljardus un 32 miljardus kubikmetru, un tas kļuva par rekordzemu līmeni kopš 20. gadsimta 70. gadu otrās puses.
Atšķirībā no naftas kompānijām, kurām pēc sankciju ieviešanas izdevās atrast jaunus klientus Ķīnā un Indijā, Gazprom nekas nepalika pāri: lai gan cauruļvads “Sibīrijas spēks” uz Ķīnu darbojas ar pilnu jaudu (38 miljardi kubikmetru), tas ir pietiekami tikai, lai kompensētu piekto daļu no iepriekšējā eksporta uz Eiropas Savienību. Un mēģinājumi panākt vienošanos par otrās līnijas būvniecību vēl nav devuši rezultātus.
Tikai divas Eiropas Savienības valstis turpina pirkt Gazprom gāzi: Ungārija un Slovākija. Tomēr vismaz trīs citas valstis – Francija, Spānija un Beļģija – importē Krievijas sašķidrināto dabasgāzi (LNG). Tā rezultātā Krievijas gāzes kopējā daļa ES tagad ir 19%. Un ieņēmumi no tās eksporta sasniedz gandrīz 1 miljardu eiro mēnesī, liecina CREA aplēses .
Sarunas par gāzi vadīja Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs un Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs, apgalvo Reuters avoti. Kremļa preses sekretāra Dmitrija Peskova vārdi netieši apstiprināja šādu diskusiju faktu. “Gazprom” ir gatavs atsākt piegādes, ja cauruļvadu sistēmai būs jauns īpašnieks, viņš sacīja aprīļa intervijā laikrakstam “Le Figaro”. Pēc Peskova teiktā, Maskava “zina”, ka dažas ES valstis atkal vēlētos pirkt gāzi no Krievijas.
Tomēr Eiropas Komisija ir pret to. Šonedēļ tā iepazīstināja ar plānu, saskaņā ar kuru no 2027. gada Eiropas Savienībā tiks aizliegta jebkāda degviela no Krievijas. Papildus juridiskām problēmām ir arī tehniskas problēmas: no četriem Nord Stream atzariem pēc sprādziena tikai viens ir palicis darba kārtībā. Vienlaikus Nord Stream 2 vēl nav saņēmis oficiālu Vācijas valdības atļauju sākt darbību, aģentūrai Reuters atgādināja Vācijas Ekonomikas un enerģētikas ministrijas oficiālais pārstāvis.
