Intervijā vācu medijam BILD Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) vadītāja vietnieks Vadims Skibickis sacīja, ka Kremļa vadība vērienīgu iebrukumu Ukrainā ir atlikusi trīs reizes, pēdējo reizi februāra vidū.
Pēc pārrunām ar Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu un Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu Krievijas prezidents Vladimirs Putins ofensīvu vairākas reizes atlika.
Kā ziņots, FSB amatpersonas bija pārliecinātas, ka bruņotie spēki ir labi apmācīti, jo tam tika iztērēti milzīgi resursi.
Galu galā Gerasimovs apstiprināja liela mēroga militāro operāciju sākšanu, taču par zemu novērtēja Ukrainas bruņotos spēkus, jo Krievijas vienības tika piegādātas tikai trīs dienas.
GUR informatori
Pēc GUR domām, jau no paša kara intensīvās fāzes sākuma Ukrainas izlūkdienestiem bija pietiekami daudz informatoru civiliedzīvotāju vidū.
“Gandrīz katrs ukrainis telefoniski ziņoja, kur tagad ir izvietoti Krievijas karavīri,” sacīja Skibickis, piebilstot, ka, pateicoties tam, Ukrainas bruņotie spēki varēja precīzi noteikt, cik krievu ir katrā no apdzīvotām vietām.
Ukrainas bruņoto spēku veiktajām operācijām Krievijas Federācijas teritorijā nepieciešama nopietna sagatavošanās, jo militārie objekti Krievijas Federācijā tiek pienācīgi apsargāti, savukārt Ukraina par saviem mērķiem izvēlas tikai Krievijas bruņoto spēku militāros objektus, no kuriem tiek veikti triecieni pret Ukrainu.
Kremļa plāni
Pēc Hersonas atbrīvošanas sākās jauns kara posms. Hersonas apgabalu pametušie Krievijas spēki tika pārdislocēti uz Zaporižjes, Luhanskas un Doņeckas apgabaliem.
“Pirmkārt, viņi vēlas kontrolēt visu Doņeckas apgabalu, otrkārt, viņi vēlas uzbrukt Kramatorskas un Slavjanskas pilsētām no dienvidiem,” pašreizējos KF bruņoto spēku plānus skaidroja Vadims Skibickis.
Viņš arī piebilda, ka karš Ukrainā lielā mērā ir izsmēlis Krievijas armiju. Papildus ievērojamiem personāla zaudējumiem, sankciju dēļ Krievijas Federācijai bija grūtības ar daudzu sastāvdaļu ražošanu dažiem ieroču veidiem.
