Krievijas varas iestādes atzinušas pēdējā “sabiedrotā” zaudēšanu Eiropas Savienībā, kas ik pa laikam ir bremzējusi vai bloķējusi sankcijas par iebrukumu Ukrainā.
Ungārija, kas turpina iepirkt Krievijas gāzi un saņem Krievijas naftu pa cauruļvadu Družba, ir iekļauta “nedraudzīgo valstu” sarakstā, paziņoja Krievijas vēstnieks Budapeštā Jevgeņijs Staņislavovs.
“Ungārija ir parakstījusi visas Briseles pretkrievisko sankciju paketes un ir spiesta tās stingri ievērot. Tāpēc tā tiek klasificēta kā Krievijai nedraudzīga valsts, pret kuru var piemērot mūsu atbildes pasākumus, ”intervijā RIA Novosti sacīja Staņislavovs.
Pēc viņa teiktā, Krievijas un Ungārijas sadarbība arvien vairāk tiek pakļauta sankciju spiedienam, tostarp ekonomikas, politikas un kultūras jomā.
“Taču mēs saglabājam optimismu un pat uz šī fona turpinām .. uzturēt atvērtus dialoga kanālus,” uzsvēra Staņislavovs.
Ungārija, kas ir 80% atkarīga no Krievijas gāzes, janvārī pieprasīja no sankciju saraksta svītrot 9 krievus, tostarp miljardierus Ališeru Usmanovu, Petru Avenu un Viktoru Rašņikovu, un februārī bloķēja ES valstu kopīgo paziņojumu par Krievijas prezidenta apcietināšanas orderi.
Savukārt martā premjerministrs Viktors Orbans sacīja, ka Ungārijai, iespējams, nāksies pārskatīt attiecības ar Krieviju “ģeopolitisko realitāti” dēļ.
“Es saprotu nepieciešamību atjaunot Krievijas un Eiropas attiecības pēc kara, bet tas ir tālu no realitātes. … Tāpēc Ungārijai ir rūpīgi jāpārdomā, kādas attiecības ar Krieviju varam nodibināt un uzturēt ārpolitikas un ekonomikas jomā nākamajos 10-15 gados,” sacīja Orbans.