Maskava cenšas sasaistīt uzvaru Otrajā pasaules karā ar karu Ukrainā. Taču aiz ārējā spožuma slēpjas militāras un diplomātiskas neveiksmes, raksta The New York Times (NYT).
Krievija atzīmēs uzvaras pār nacistisko Vāciju 80. gadadienu ar vērienīgu militāro parādi Sarkanajā laukumā. Vairāk nekā 130 militārā aprīkojuma vienību, tostarp stratēģisko raķešu sistēmu, un ārvalstu līderu, tostarp Ķīnas un Brazīlijas prezidentu, līdzdalība ir paredzēta, lai uzsvērtu Krievijas kā neizolētas lielvalsts statusu.
Tomēr aiz triumfa fasādes slēpjas satraucoša realitāte. Krievijas armija frontes līnijā gandrīz nemaz nevirzās uz priekšu – pēdējo trīs mēnešu laikā Krievijas spēki ir ieņēmuši vidēji 4 km² dienā, un šis temps nav pietiekams pat iepriekš izvirzīto mērķu sasniegšanai. Zaudējumi joprojām ir šausminoši.
ASV prezidents Donalds Tramps ir sācis kritizēt Kremli. Pēc raķešu trieciena Kijivai viņš atklāti apšaubīja Putina nodomu izbeigt karu, ierosinot jaunas sankcijas. Turklāt ASV ir palielinājušas ieroču piegādes Ukrainai un noslēgušas vienošanos ar Kijivu par kopīgu ieguves rūpniecību, stiprinot stratēģisko partnerību.
Kremļa propaganda turpina salīdzināt karu Ukrainā ar Lielo Tēvijas karu, sabiedrībā ieaudzinot domu, ka “Rietumi atkal ir apvienojušies pret Krieviju”. Tomēr šādas paralēles kļūst arvien mazāk pārliecinošas, ja militārajā un diplomātiskajā frontē nav reālu uzvaru.
