Krievijas tā dēvētās “elites” pārstāvjus biedē represiju iespējamība, taču šīs bailes vēl nav pāraugušas vēlmē reāli stāties pretī Putinam. Par to raksta Bloomberg
Krievijas “elite” ir arvien vairāk nobažījusies, ka spēlētāji, kurus viņi kādreiz uzskatīja par aizmirstiem, piemēram, Jevgeņijs Prigožins , kurš pazīstams ar savu ”Vāgnera” algotņu kompāniju un gūstekņu vervēšanu karam Ukrainā, mudina Putinu vēl vairāk saasināt savus militāros centienus pret Ukrainu.
Prigožina publiskie aicinājumi uz “tūlītējām staļiniskām represijām” pret biznesa magnātiem, kuri ne pārāk atbalsta karu Ukrainā, daļu Krievijas oligarhu likuši bažīties par savu un savu ģimeņu drošību. Prigožina atklātie uzbrukumi augstākajiem militārajiem komandieriem, no kuriem daži pēc tam tika noņemti no amatiem, pastiprināja bažas par Kremļa nevēlēšanos vai nespēju aizstāvēt “savējos”.
Tagad, kad Kremļa amatpersonas iebrukumu Ukrainā sauc par “tautas karu”, atdarinot Josifa Staļina Otrā pasaules kara retoriku, daži Kremļa avoti pat apgalvo, ka baidās no tīrīšanas un arestiem, līdzīgi kā padomju diktatora valdīšanas laikā.
Kāda anonīma Krievijas amatpersona pašreizējo situāciju Krievijā salīdzināja ar militāru diktatūru, taču bez militārā apvērsuma, kas parasti notiek pirms tās. Kremlis saka, ka galvenā emocija šobrīd ir bailes un bailes no atriebības.
Tomēr, kā norāda izdevuma anonīmi avoti, šāds satraukums vēl nav izvērties par kaut ko līdzīgu iekšējai pretošanās Putina eskalācijai. Krievijas vadība turpina atbalstīt karu un dēvē to par “eksistenciālu cīņu par Krievijas nākotni”. Neskatoties uz visu, Kremlis neredz citas izvēles kā vien turpināt palielināt spiedienu, līdz Ukraina un tās sabiedrotie ASV un Eiropā atkāpsies.
Tajā pašā laikā gandrīz deviņus mēnešus ilgā karadarbība ir pastiprinājusi daudzu Krievijas elites pārstāvju uzskatu, ka Krievijas iebrukums Ukrainā bija postoša kļūda, nolemjot valsti izolācijai un vājumam. Krievijas valdībā ir drosmīgi cilvēki, kas klusi iestājas pret karu, taču viņi nav pārāk drosmīgi, lai to publiski teiktu.
Tikmēr pats Putins tagad arvien vairāk ir izolēts. Viņu ieskauj neliela bargas līnijas piekritēju grupa, un pats Krievijas diktators kļūst arvien “imūnāks pret kritisko domu”.
