Cilvēce jau sen tiecas pēc zvaigznēm, cenšoties paplašināt bezgalīgo kosmisko tukšumu horizontu un atklāt tur to, ko tās slēpj. Taču zinātnieki nesen atklājuši, ka līdzās astronomiskajiem atklājumiem dziļais kosmoss slēpj nopietnus draudus mūsu veselībai. Un pirms zvaigžņu iekarošanas un ieiešanas uz mums svešām planētām, cilvēcei būs jāpielāgojas ikdienišķākām briesmām, raksta ScienceAlert.
Zinātnieku grupa no visas pasaules ir sākusi pētīt šos jautājumus, koncentrējoties uz mūsu mikrobiomu – mikroorganismu kolekciju, kas dzīvo mūsos un uz mums un kuriem ir izšķiroša nozīme mūsu veselības uzturēšanā. Viņu pētījumi sniedza ieskatu par to, kā sarežģītā kosmosa vide var ietekmēt šīs mazās, labvēlīgās radības mūsu ķermenī.
Mūsu mikrobioms ir rosīga baktēriju, sēnīšu un vīrusu metropole, kas palīdz mums sagremot pārtiku, cīnīties pret nevēlamiem iebrucējiem un pat regulēt mūsu garastāvokli. Tomēr kosmosā šī kopiena ir pakļauta nepieredzētam stresam mikrogravitācijas un kosmisko staru dēļ, kas var mainīt tās sastāvu un funkcijas. Piemēram, kosmiskie stari, lielas enerģijas daļiņas no kosmosa, var potenciāli sabojāt mūsu šūnas un DNS, kas var izraisīt paaugstinātu vēža risku.
Šis pētījums arī izvirzīja vienu interesantu aspektu: astronauti var attīstīt sava veida pretestību radiācijai, fenomenu, kas pazīstams kā radioadaptācija, kas liecina, ka mūsu ķermeņi var iemācīties tikt galā ar skarbajiem kosmosa apstākļiem. Tomēr šī pielāgošanās dažādiem cilvēkiem izpaužas atšķirīgi, norādot uz mūsu bioloģiskās reakcijas sarežģītību kosmosa ceļojumiem.
Zinātnieki iesaka Starptautisko kosmosa staciju (SKS) kā ideālu laboratoriju, lai turpinātu pētīt, kā kosmoss ietekmē mūsu mikrobiomu. Viņi uzsver nepieciešamību veikt turpmākus pētījumus, jo īpaši ņemot vērā iespēju, ka mikrobiem attīstās rezistence pret antibiotikām, kas ir nopietna problēma astronautiem ilgās misijās, kuri jau ir neaizsargāti pret daudziem faktoriem novājinātas imūnsistēmas dēļ.
Zinātnieki ir arī atklājuši, ka skarbajos kosmosa apstākļos mikrobi var apsteigt mūsu adaptāciju, ārti evolucionēties, lai attīstītos paši. Tas varētu būtiski ietekmēt ilgtermiņa kosmosa ceļojumus, un ir jāsaprot un, iespējams, jāizmanto šī mikroorganismu pielāgošanās spēja mūsu labā, lai padarītu mūsu uzturēšanos kosmosā ērtāku.
Komandas piedāvātie turpmākie pētniecības virzieni ietver regulāru astronautu testēšanu, lai novērtētu viņu pielāgošanos starojumam, un to atlasi, kuriem ir augsta adaptīvā reakcija sarežģītākām misijām. Viņi arī norāda uz problēmām, kas saistītas ar mikrobiomu izpēti kosmosā, piemēram, unikālajiem mikrogravitācijas apstākļiem, kas ietekmē mikroorganismu augšanu un neparedzamu uzvedību.
Cilvēki jau sen ir sapņojuši par tālām pasaulēm, un šķiet, ka mūsu mikrobioma aizsardzība ir būtiska, lai šie sapņi kļūtu par realitāti. Tāpēc, gatavojoties lidot uz tālām pasaulēm, cilvēcei ir ne tikai jābūvē raķetes un jāplāno lidojumi, bet arī jārūpējas par mūsu neredzamo sabiedroto drošību, kas padara dzīvību iespējamu gan uz Zemes, gan starp zvaigznēm.
