Kosmosā vairākas reizes pabijušais ASV astronauts Rons Garans ieguva jaunu skatījumu par dzīvi uz Zemes pēc tam, kad paskatījās pa kosmosa stacijas iluminatoru.
Garans kosmosā pavadīja 178 dienas (177 dienas, 23 stundas un 54 minūtes). Intervijā viņš teica, ka skatījies pa logu un kosmosa tumsā redzējis zilu globusu.
“Es neredzēju ekonomiku”
No kosmosa stacijas Garans varēja novērot, piemēram, atmosfēru, ko viņš raksturoja kā “neticami plānu”.
”Tajā brīdī mani pārņēma skaidra izpratne, ka šī papīra plānā kārtiņa uztur visu uz mūsu planētas dzīvu”, viņš noteica.
”Es neredzēju ekonomiku. Bet, tā kā mūsu cilvēka radītās sistēmas visu, tostarp mūsu planētas dzīvību uzturošās sistēmas, uzskata par globālās ekonomikas “meitasuzņēmumu”, no kosmosa ir skaidrs, ka mēs dzīvojam melos”, intervijā Big Think sacīja Garans.
Šāda veida pārdomu efekts astronautu vidū nav jauna parādība. Pateicoties tam, ieraugot Zemi no kosmosa, domāšanas veids mainās daudziem.
”Sava veida spuldzīte iedegas, kad saproti, cik mēs visi esam saistīti un atkarīgi”, raksturoja Garans.
“Mēs domājam, ka saprotam kopējo ainu”
Pēc Garana domām, cilvēce mēģina risināt, piemēram, globālo sasilšanu, mežu izciršanu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos kā individuālas problēmas, lai gan patiesībā tās ir vienas un tās pašas problēmas simptomi.
”Problēma ir tā, ka mēs neuzskatām sevi par planētu”, savas emocijas aprakstīja Garans.
Garans saprata, ka visa cilvēce “peld tumsā”.
”Mēs domājam, ka saprotam visu ainu, lai gan patiesībā mēs redzam tikai ļoti, ļoti mazu daļu no tā”, viņš paskaidroja.
“Mēs kā civilizācija šobrīd maksājam ļoti lielu cenu”
Pēc Garana domām, cilvēce nespēj atrisināt savas problēmas, jo kopums kļūst neskaidrs.
”Mēs kā civilizācija šobrīd maksājam patiešām lielu cenu. Daļēji mēs neatrisinām savas problēmas tāpēc, ka mums nav pareizā skatījuma uz lietām. Mēs nerisinām lietas atbilstoši faktiskajai situācijai. Šī iemesla dēļ, cita starpā, mums vajadzētu izkļūt no tumsas”.
Iedvesmojoties no savas pieredzes, Garans ieviesa terminu ”orbitālā perspektīva”. Viņš mudina cilvēci aizmirst par ekonomiku un sabiedrību un tuvoties dzīvei uz Zemes tā, lai tā pirmām kārtām sniegtu vislabāko labumu visai cilvēcei.
”Mums ir jābeidz domāt par ekonomiku, sabiedrību un planētu [šajā secībā] un jāsāk domāt par planētu, sabiedrību un ekonomiku. Tikai tādā veidā mūsu evolūcija turpināsies”