Neskatoties uz ASV un Eiropas sankcijām, Krievija turpina eksportēt uz Eiropu ievērojamu daudzumu gāzes un naftas, vienlaikus importējot militārās preces un kritisko aprīkojumu, ko tā izmanto karā Ukrainā.
Cauruļvadi turpina darboties, neskatoties uz desmitiem Eiropas Savienības un G7 valstu noteikto sankciju paketēm.
Krievijas partnerība ar Ķīnu, šo sankciju stingras izpildes trūkums Eiropā un sadrumstalotās naudas atmazgāšanas apkarošanas sistēmas veicina Kremļa pastiprinātos centienus graut Rietumu valstu vienotību ar korupcijas palīdzību, ko veicina “ieinteresētās puses sadarbībā ar Maskavu” dažas valdības un politiskās aprindas.
Tajā pašā laikā Eiropa turpina paļauties ne tikai uz Amerikas aizsardzības sektoru, bet arī uz ASV palīdzību ekonomiskās drošības jomā.
Vašingtonas ideju laboratorija Hadson Institute sapulcēja Eiropas ekonomiskās drošības ekspertus, lai apspriestu, kā ES var paātrināt savu institūciju attīstību, lai īstenotu sankcijas pret Krieviju un citus ekonomiskās drošības pasākumus, par prioritāti izvirzot Eiropas tirgus atdalīšanu no Krievijas naftas un gāzes. tīkliem.
Demokrātijas pētījumu centra priekšsēdētājs Ognjans Šentovs (Ognian Shentov, Chairman, Center for the Study of Democracy) atzīmēja, ka “ekonomiskā svira Kremlim ir svarīgs tā stratēģijas elements starptautiskā līmenī”.
“Starp citu, tāpēc nav pārsteidzoši, ka Maskava nesen iecēla ekonomistu par aizsardzības ministru,” viņš atzīmēja.
“Tātad, pirmais punkts mums ir, cik svarīgi ir saprast Maskavas izmantotos ekonomiskos instrumentus,” uzsvēra ekonomists, “otrs punkts ir Kremļa politiskās korupcijas ieaudzināšanas stratēģijas pazīmju identificēšana. Mēs šo stratēģiju saucam par “valdības sagrābšanu”, izplatot un veicinot institucionalizētu politisko korupciju. Tas, īpaši Centrāleiropā un Austrumeiropā, ir galvenais ieejas punkts un instruments Krievijas ļaunajai ietekmei.
“Ir kaut kas cits,” piebilda Demokrātijas pētījumu centra programmas direktors un galvenais ekonomists Ruslans Stefanovs (Ruslan Stefanov, Program Director and Chief Economist, Center for the Study of Democracy), “Krievija joprojām lielā mērā kontrolē finanšu sistēmu. maksājot par līgumiem par naftu un gāzi Eiropā: Kremlis ir izveidojis naudas atmazgāšanas sistēmu, no kuras daļa tiek dota kā kukuļi politiķiem un ierēdņiem. Un tas notiek uz pieaugošās propagandas ietekmes fona, ko Maskava ir sākusi Eiropā. Un mēs esam katastrofāli nesagatavoti, lai ar to visu tiktu galā.
Eksperts iezīmēja galveno Eiropas Savienības uzdevumu: “nepaļauties tikai uz ASV palīdzību, bet pašiem strādāt, lai uzlabotu integrāciju starp finanšu izlūkošanas dienestiem, starp civilās drošības organizācijām, organizācijām, kas cīnās pret organizēto noziedzību, un tām, kas cīnās pret korupciju.”
Tajā pašā laikā, pēc analītiķa domām, jau ir bijuši panākumi: ir izveidots Eiropas Sankciju koordinators un Eiropas Prokuratūra.
“Taču mums ir jārada strādājošas tiesībsargājošās iestādes, kas spēj cīnīties pret Kremļa uzspiestās korupcijas izplatību, kuras rezultātā valsts pārņem varu pār ekonomiku, visu peļņu, kas ir sistēmā. Tas nozīmē, ka Eiropas Prokuratūrai efektīvi jānodrošina pret Krieviju vērsto sankciju stingra ievērošana visos līmeņos. Neviena valsts Eiropā nav tik spēcīga, lai viena pati izturētu šādus draudus,” skaidroja eksperts.
Martins Vladimirovs, Demokrātijas pētījumu centra Enerģētikas un klimata programmas direktors (Martin Vladimirov, Director, Energy and Climate Program, Center for the Study of Democracy), iepazīstināja ar ziņojumu ar datiem par to, kā Krievija uz sankciju fona saglabā savu ekonomisko klātbūtni Eiropā un pasaulē, karojot Ukrainā.
“Pievērsiet uzmanību,” viņš iesāka, “ne tikai Ķīna, Indija, Turcija, bet arī ES joprojām pērk energoresursus no Krievijas.”
Pēc pētnieka domām, sankciju rezultātā Krievijas ieņēmumi no fosilā kurināmā faktiski samazinājās par trešdaļu. Tomēr atlikušās divas trešdaļas nāk no energoresursu pārdošanas visā pasaulē aptuveni 180 miljardu dolāru apmērā gadā, uzsvēra analītiķis.
“Mēs runājam par papildu nodokļu ieņēmumiem no Krievijas, kas tiek novirzīti kara finansēšanai: 5,4 miljardu dolāru apmērā 2023. gadā,” viņš piebilda.
Tajā pašā laikā, pēc eksperta domām, aptuveni 30 procenti piegāžu tiek veiktas, izmantojot Rietumu transporta un apdrošināšanas kompānijas. Un daži no tiem ir reģistrēti NATO sabiedrotajos, piemēram, Turcijā, sacīja pētnieks.
“Turcija importē Krievijas naftas produktus un, tos nesajaucot, nemainot ķīmiskās īpašības, vienkārši uzliek jaunu zīmogu, izveido jaunu dokumentāciju un nosūta tos uz ES. Tas norāda uz pietiekamas koordinācijas trūkumu no Eiropas Komisijas puses savā darbā, lai novērstu sankciju nepilnības,” viņš skaidroja.
“Bet Ungārijā un Austrijā mūs vispār pārliecināja, ka tuvākajā laikā no Krievijas gāzes “atteikties nav iespējams,” atzīmēja analītiķis.
Vienlaikus pētnieks sacīja, ka principā Eiropā viss ir gatavs pilnīgai pārejai uz SDG, lai ieviestu alternatīvās enerģijas piegādes, tomēr šajā nozarē ir arī Krievijas uzņēmumi.
“Ir nepieciešams attiecināt sankciju politiku uz Krievijas LNG,” pārliecināts Martins Vladimirovs.
Tajā pašā laikā gāzes vads Turkish Stream joprojām nav pakļauts sankcijām, atzīmēja eksperts. “Koordinētas darbības sankciju noteikšanai pret Krievijas sašķidrināto dabasgāzi un Turkish Stream varētu kļūt par pagrieziena punktu ceļā uz pilnīgu Krievijas gāzes noraidīšanu Eiropā, taču viss ir atkarīgs no ES valstu valdību politiskās gribas,” uzsvēra analītiķis. .
Viņš uzskaitīja citas “nepilnības”, kas saistītas ar muitniekiem un ostām, kad naftas produkti tiek pārvietoti no tankkuģa uz Kremļa “ēnu flotes” tankkuģiem, kas reģistrēti zem dažādu pasaules valstu karogiem.
Starp Eiropas valstīm, kuru ostas palīdz Krievijas kuģiem, eksperts nosauca Grieķiju, Maltu, Itāliju un Spāniju.
“Mums jāsāk īstenot “Trīs D” programmu,” sacīja Martins Vladimirovs – enerģijas piegāžu diversifikācija (pāreja uz LNG), dekarbonizācija (pāreja uz atjaunojamiem enerģijas avotiem), “dekolaborācija” (pilnīga atteikšanās no sadarbības ar Krieviju). Un vēl viena lieta: ir nepieciešama “precīza regulēšana”. Mēs, piemēram, ierosinājām nelielu grozījumu 2015. gada ES Muitas savienības noteikumos 250. lappusē, saskaņā ar kuriem visiem nosūtītājiem būtu jādeklarē īpašumtiesības uz precēm, kuras tie importē Eiropas Savienībā, kā arī no ES uz ASV”
Neits Siblejs, Kleptocracy Initiative līdzstrādnieks un direktors(Nate Sibley, Fellow and Director, Kleptocracy Initiative), uzskata, ka ASV un Eiropas Savienība tomēr spējušas kaut ko sasniegt kopā cīņā pret Kremļa korupcijas izplatību.
Viņš minēja piemēru par lielu soli cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ko Maskava aktīvi īstenoja:
“Aktīvu patieso labuma guvēju vispārējais reģistrs tika uzsākts šā gada 1. janvārī. Bet ar to, protams, nepietiek. Ir vajadzīgi jauni likumi. Tagad, kad Kongresa darbinieki man zvana un jautā, vai es varu “nosūtīt to personu sarakstu, kurām ir jāpiemēro sankcijas”, es saku, ka šeit ir “noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas reformu saraksts, kas jums ir jāīsteno, pirms mēs rīkojamies”
