Dienvidkorejā restorānu īpašnieki rīko protestus pie parlamenta un valdības ēkām, pieprasot, lai amatpersonas neaizliedz suņu gaļas lietošanu uzturā. Iepriekš par šādiem plāniem tika ziņots valdošajā partijā. Suņu gaļas ražotāju asociācija atbildēja, sakot, ka ir gatava Seulas ielās izlaist divus miljonus suņu..
“Ir pienācis laiks izbeigt sociālos konfliktus un strīdus par suņu gaļas patēriņu. Mēs pieņemsim īpašu likumu, lai to apturētu,” 17.novembrī sacīja valdošās Tautas varas partijas vadītājs Yoo Eui-dong. Partija ir gatava tuvākajā laikā iesniegt likumprojektu. Arī Dienvidkorejas otra lielākā partija Demokrātu partija atbalstīja likumprojektu, kas nozīmē, ka ar tā pieņemšanu parlamentā problēmu nebūs. Aizliegums varētu stāties spēkā 2027. gadā. Līdz tam likumā paredzēts, ka suņu fermām, lopkautuvēm, tirgotājiem un restorāniem vietējām varas iestādēm jāiesniedz suņu gaļas ražošanas pakāpeniskas pārtraukšanas plāns.
Suņu gaļas ēšana Korejas pussalā ir sena prakse. Slavenākais ēdiens posintāns (burtiski tulkots kā “uzmundrinoša zupa”) ir gaļas sautējums. Īpaši bieži to pasniedz Sambokā (“suņu dienās”), gada karstākajā laikā. 2006.gadā suņu gaļa bija statistiski ceturtā visvairāk patērētā gaļa valstī pēc liellopu, vistas un cūkgaļas. Gastronomiskiem nolūkiem Korejā tiek audzēta īpaša suņu šķirne – Nureong (korejas dzeltenais špics).
Jau vairākus gadus tiek apspriests federālais aizliegums pārdot suņu gaļu Korejā. Iepriekš likumprojekti par aizliegumu netika pieņemti dēļ nozares pārstāvju protesta un bažām par daudzu zemnieku finansiālo stāvokli. Jaunais aizliegums paredz trīs gadu labvēlības periodu un finansiālu atbalstu uzņēmumiem, kuru uzņēmējdarbība tiks aizliegta.
Saskaņā ar oficiālajiem datiem šobrīd Dienvidkorejā ir aptuveni 1150 suņu fermas, 34 kautuves, 219 izplatītāji un aptuveni 1600 restorānu, kas pārdod no suņu gaļas ražotus produktus.
Likumprojektam ir daudz atbalstītāju
Dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācijas, kā jau bija paredzams, apsveic aizliegumu. “Mums visiem, kas esam tik smagi cīnījušies, lai apturētu šo nežēlību, ir piepildījies sapnis,” teikts dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācijas Humane Society International paziņojumā .
Kopš 2015. gada dzīvnieku tiesību aktīvisti Korejā īsteno programmu “Pārmaiņu modelis” – tās ietvaros savas fermas slēguši jau 18 suņu audzētāji. Daži no viņiem saņēma subsīdijas un pārgāja uz čili vai pētersīļu audzēšanu, kas var nodrošināt lauksaimniekiem iztiku.
Ārzemēs dzīvojošie korejiešu migranti bieži saskaras ar diskrimināciju un rasismu stereotipa dēļ, ka visi korejieši ēd suņu gaļu. 2021. gadā Parks Ji-sungs, bijušais Mančestras United futbolists, lūdza līdzjutējus pārtraukt dziedāt viņam par godu dziesmu, kurā bija iekļauti dziesmu teksti par korejiešiem, kas ēd suņu gaļu.
Dienvidkorejā pieprasījums pēc suņu gaļas pēdējā laikā patiešām samazinās. Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas, ko veica Nielsen Korea pētnieki, liecina, ka 86% dienvidkorejiešu turpmāk neēdīs suņa gaļu. 57% iedzīvotāju atbalsta aizliegumu to ēst.
Bet ir arī tādi, kas iebilst
Cilvēki ar tradicionālistiski noskaņotiem uzskatiem aktīvi iestājas pret aizliegumu: viņi uzsver , ka suņu gaļa ir neatņemama korejiešu virtuves sastāvdaļa, un nozarei ir jāstrādā vismaz divus gadu desmitus, lai saglabātu sabiedrības vecākās daļas tiesības uz saviem iecienītākajiem ēdieniem.
Lauksaimnieks Lī Kjons Sigs audzē suņus fermā netālu no Seulas 12 gadus. “Ja man ir jāslēdz uzņēmums, … tad man nav atbildes uz jautājumu, ko darīt,” viņš saka .
Korejas ēdamo suņu asociācija uzskata, ka tas skars daudz vairāk fermu un restorānu, nekā lēš valdība. Tajā teikts, ka tai būs jāslēdz 3500 fermu, kurās audzē 1,5 miljonus suņu, un 3000 restorānu, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā savos aprēķinos ziņo ierēdņi.
Jūnijā 300 asociācijas biedru jau pulcējās uz mītiņu pie prezidenta biroja Seulas Yongsan rajonā, lai izteiktu iebildumus pret iespējamo aizliegumu. Viņi lēš, ka vairāk nekā 10 miljoni korejiešu joprojām ēd suņu gaļu, un asociācijas biedri ik gadu ražo un piegādā vairāk nekā 70 tūkstošus tonnu gaļas.
Nam Sung Goo pēdējos 30 gadus ir vadījis restorānu, kurā pasniedz po sintang. Viņš ir pārliecināts, ka aizliegums ir negodīgs, lai gan pieprasījums pēc šī ēdiena pēdējā laikā samazinās. “Ja viņi mēģinās aizliegt pārtiku, ko cilvēki ir ēduši ilgu laiku, tas būs nepareizi. Šis ir likums, kas atņem brīvību izvēlēties, ko ēdam,” viņš saka.
Korejas suņu gaļas ražotāju asociācijas vadītājs Džo Jangs Bongs sacīja, ka organizācija apspriež iespēju atbrīvot divus miljonus suņu, ko viņi audzē Seulā, īpaši netālu no svarīgiem valdības objektiem un politiķu mājām.
Viņam nepiekrīt pirmā lēdija Kima Keona Hī, suņu gaļas patēriņa kritiķe. Viņa un viņas vīrs, prezidents Yoon Seok-Yeol, uzņēma vairākus klaiņojošus suņus. Tagad viņiem ir seši suņi un pieci kaķi, un prezidents ir tautā saukts par “Papa Tory” – viena no viņa suņu vārdā. Septembrī pirmā lēdija apmeklēja dzīvnieku aizstāvju konferenci un solīja ar viņiem sadarboties, līdz tiks izskausta suņu gaļas nozare. Šķiet, ka drīz viņa spēs pildīt savus solījumus.
