Vladimirs Putins ir ļoti aizdomīgs un pastāvīgi meklē iespējas iebiedēt citus, sacīja CIP direktors Viljams Bērnss. Tāpēc ar viņu nevari būt vājš, saka amatpersona, kura ar Krievijas līderi komunicējusi jau vismaz 20 gadus.
Bērnss četrus gadus strādāja par CIP direktoru prezidenta Džo Baidena vadībā. Pirms tam viņš veidoja karjeru Valsts departamentā un 2005.-2008. gadā bija vēstnieks Krievijā. 2021. gada rudenī Bērnss personīgi devās uz Maskavu, lai atrunātu Putinu no iebrukuma Ukrainā, un bija viens no bezprecedenta kampaņas iniciatoriem, lai publiskotu informāciju par Kremļa gatavošanos karam.
Bērnss atstās savu amatu, kad mainīsies Baltā nama administrācija. Intervijā NPR viņš sacīja , ka viņam ir “liela pieredze saziņā un mijiedarbībā ar Putinu”.
”Es pieļauju, ka viņš ļoti tic kontrolei un iebiedēšanai. Viņš ir ārkārtīgi aizdomīgs pret citiem un vienmēr meklē ievainojamības, kuras var izmantot”.
Tāpēc jaunajai administrācijai, gatavojoties sarunām par Ukrainu, ir jādomā, kā nodrošināt tai un prezidentam Volodimiram Zeļenskim pietiekamas sviras, lai šīs sarunas nenotiktu tikai uz Putina noteikumiem, sacīja Bērnss. Lai Putins neizmantotu Ukrainas vājās vietas, ir jāturpina piespiest Krieviju maksātlielu cenu, lai Putins “saprastu, ka laiks nav obligāti viņa pusē, kā es domāju, ka viņš šodien ir pārliecināts”.
Bērnss konsultēja prezidentu Baraku Obamu pirms viņa vienīgās tikšanās ar Putinu vizītes laikā Maskavā 2009. gadā. Putins ieņēma premjerministra amatu, būdams toreizējā prezidenta Dmitrija Medvedeva patrons,, taču tieši viņam piederēja īstā vara Krievijā, raksta Obama. grāmatā “Apsolītā Zeme”, kas izdota 2020. gadā.
“Putins ir ļoti jutīgs pret to, kas viņam var šķist augstprātīgs, taču viņa prātā viņš ir priekšnieks,” Bērnss sacīja Obamam pirms ceļojuma uz Putina vasarnīcu. “Iespējams, jums vajadzētu sākt tikšanos ar jautājumu par viņa viedokli par ASV un Krievijas attiecību stāvokli un ļaut viņam runāt.”
“Bērnss nejokoja, kad teica, ka Putins ir gatavs runāt,” raksta Obama. – Pirms es paguvu pabeigt jautājumu, Putins uzsāka iedvesmotu un šķietami nebeidzamu monologu, kurā tika uzskaitīti visi iespējamie netaisnības, nodevības, augstprātīgas attieksmes gadījumi, kas viņam un krievu tautai bija jāiztur no amerikāņiem. Pēc Putina domām, amerikāņi ir augstprātīgi un nicinoši, nevēlas izturēties pret Krieviju kā līdzvērtīgu partneri un pastāvīgi cenšas diktēt savus noteikumus pārējai pasaulei.
Putins bez pārtraukuma runāja 45 minūtes (saskaņā ar protokolu tikšanās bija paredzēta stundu). Obama nepārtrauca sarunu biedru: “Bija skaidrs, ka Putins to visu bija istudējis, taču viņa aizvainojuma sajūta bija patiesa.”
Obama atzīmēja “viņa kustību neuzmanību, vienaldzību viņa balsī, kas izsaka par cilvēku, kurš pieradis, ka viņu ieskauj padotie un lūdzēji, – cilvēku, kas pieradis pie varas”. Tajā pašā dienā neformālā tikšanās reizē ar Krievijas sabiedrības pārstāvjiem Obamam tika jautāts par viņa iespaidiem par Putinu:
Es teicu, ka man viņš šķiet pārsteidzoši pazīstams, “tāds kā bloka priekšnieks, tikai ar kodolieročiem un veto tiesībām ANO Drošības padomē.”
2023. gadā klīniskā psiholoģe Nirita Pisano no Cognovi Labs iepazīstināja ar Putina runu analīzi pirms un pēc iebrukuma Ukrainā ar Pentagonu saistītajā konferencē. Dusmas, riebums un nicinājums (šīs emocijas tika identificētas kā Putina pamata emocijas), bet nekādas bailes – šāds bija viņas secinājums, uz kura pamata viņa mēģināja izskaidrot, kāpēc ierobežošanas stratēģija ar Putinu nedarbojās.