2025. gadā Latvijas debesīs būs iespējams vērot daudz interesantu astronomisko objektu un notikumu. Pēc divu gadu pauzes Latvijā atkal varēs novērot labi pamanāmus Saules un Mēness aptumsumus.
Nākamajā gadā būs labi redzamas visas spožākās Saules sistēmas planētas – Venera, Marss, Jupiters un Saturns, turklāt janvārī vakara debesīs būs novērojama tā sauktā planētu parāde, kad kopā ar visām četrām spožākajām planētām ar binokli vai nelielu teleskopu varēs novērot arī Urānu un Neptūnu.
Aktīvāko meteoru plūsmu Kvadrantīdu, Perseīdu un Geminīdu meteoru plūsmu maksimumi ir gaidāmi attiecīgi 3. janvārī, 12. augustā un 14. decembrī. Turpinoties Saules aktivitātes maksimumam, ir pietiekami augsta iespējamība, ka uz Saules notiks spēcīgi uzliesmojumi, tādēļ Latvijā varētu būt novērojamas ziemeļblāzmas.
2025. gadā dažādās vietās pasaulē būs novērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi, no kuriem Latvijā būs labi redzams viens daļējs Saules aptumsums un viens pilns Mēness aptumsums. 14. martā Rietumeiropā, Rietumāfrikā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Šī aptumsuma sākuma pusēnas fāze būs redzama arī Latvijā īsi pirms Mēness rieta, taču to būs grūti pamanīt, jo Mēness atradīsies ļoti tuvu horizontam. 29. martā daļā ziemeļu puslodes būs redzams Saules aptumsums.
Kanādas ziemeļos tas būs vislielākais (Mēness aizklās vairāk nekā 90% Saules diska). Aptumsums būs redzams arī Grenlandē, Islandē, Eiropā un Krievijas ziemeļos. Rīgā aptumsums būs novērojams no plkst. 12:52 līdz plkst. 14:18. Aptumsuma maksimumā plkst. 13:36 Rīgā būs aizsegta nedaudz vairāk kā piektā daļa no Saules diska.
7. septembrī Eiropā, Āfrikā, Āzijā un Austrālijā būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Rīgā šī aptumsuma pilnā fāze sāksies plkst. 20:30, pusstundu pēc Mēness lēkta, bet aptumsuma maksimums būs plkst. 21:12. Aptumsuma pilnā fāze beigsies plkst. 21:53, bet daļējā fāze – plkst. 22:57. 21. septembrī Jaunzēlandē un Antarktīdā būs novērojams vēl viens daļējs Saules aptumsums.
2025. gadā Saulei tuvāko planētu Merkuru vakaros varēs novērot ap 8. martu, bet labākā rīta redzamība būs ap 7. decembri. Saules sistēmas visspožākā planēta Venera būs novērojama vakaros no janvāra līdz marta vidum, bet no jūnija līdz oktobrim Venera būs redzama no rītiem īsi pirms saullēkta, zemu pie horizonta. Marss līdz pavasarim būs ļoti labi novērojams augstu debesīs visu nakti, bet no aprīļa līdz jūnija vidum – vakaros.
Jupiters no janvāra līdz aprīlim būs redzams augstu debesīs vakaros, no augusta līdz oktobrim – rītos un nakts otrajā pusē, bet no novembra līdz gada beigām – visu nakti. 12. augustā rīta pusē būs novērojama Jupitera un Veneras konjunkcija, kad abas spožākās planētas atradīsies 0,9 grādu attālumā viena no otras.
Saturns būs novērojams vakaros no janvāra līdz februāra vidum, jūlijā un augustā – nakts otrajā pusē, septembrī un oktobrī tas būs redzams visu nakti, bet no novembra līdz gada beigām – vakaros. Interesanti, ka Saturns, kas bieži tiek saukts par gredzenoto milzi, nākamajā gadā izskatīsies visai neatbilstoši šim raksturojumam, jo no marta līdz novembrim Saturna gredzeni būs pavērsti pret Zemes orbītas plakni, tādēļ spēcīgā binoklī vai nelielā teleskopā tie būs redzami tikai kā šaura līnija uz abām pusēm no Saturna diska.
Pēdējos gados aizvien palielinās sakaru pavadoņu skaits, tādēļ ļoti bieži naksnīgajās debesīs var redzēt spožus punktus, kas pārvietojas dažādos ātrumos un sākotnēji var šķist interesanti, bet kopumā tie diezgan nopietni traucē veikt kvalitatīvus astronomiskos novērojumus.
Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. LAB biedri piedalās žurnāla „Zvaigžņotā Debess” veidošanā un organizē regulāras informatīvas tiešsaistes sanāksmes. Plašāka informācija LAB vietnē www.lab.lv.
SIA Starspace nodarbojas ar astronomijas popularizēšanu, tās vietne www.starspace.lv ir vienīgais interneta resurss, kas regulāri publicē ziņas par astronomiju latviešu valodā.
