Kamēr Turcija draud bloķēt Zviedrijas un Somijas centienus pievienoties NATO, trīs augsta ranga Turcijas amatpersonas pastāsījušas par to, ko viņu valdība vēlas panākt ar nopietnām likmēm, ziņo Bloomberg
Turcija ir paziņojusi, ka tā neapstiprinās Zviedrijas un Somijas pievienošanos tai kā NATO dalībvalstīm dažas stundas pēc tam, kad Stokholma sekoja Helsinkiem vēsturiskajā Ziemeļvalstu drošības politikas maiņā, oficiāli apstiprinot, ka tā plāno pieteikties dalībai aliansē.
Kamēr Turcija draud bloķēt Zviedrijas un Somijas centienus pievienoties NATO saistībā ar Ukrainas karu, Bloomberg runāja ar trim Turcijas augstām amatpersonām par to, ko viņu valdība vēlas panākt ar nopietnām likmēm.
Amatpersonas vēlējās palikt anonīmas, sakot, ka nav pilnvarotas publiski runāt par valdības iekšējām apspriedēm, un visas sniedza kopumā līdzīgus vērtējumus. Šeit ir kopsavilkums par to, kas viņiem bija jāsaka.
Ankara uzstāj, ka jebkuras jaunas kandidātvalstis dalībai NATO atzīst tās bažas par kurdu kaujiniekiem gan Turcijā, gan aiz tās robežām Sīrijā un Irākā.
Tas ir bijis galvenais spriedzes avots aliansē, jo, lai gan visas NATO dalībvalstis atzīst Kurdistānas strādnieku partiju jeb PKK par teroristu organizāciju Turcijā, daudzas ir atbalstījušas un pat apbruņojušas tās Sīrijas atzaru YPG (Tautas aizsardzības vienības) kaujās Sīrija.
Turcija pieprasa, lai Zviedrija un Somija publiski nosoda ne tikai PKK, bet arī tās filiāles, pirms tām tiek atļauts pievienoties blokam. Turcijas amatpersonas sacīja, ka ar PKK norādīšanu par teroristu organizāciju nepietiek: Ziemeļvalstu kandidātiem jādara vairāk, lai apspiestu PKK simpātijas, kas, pēc tās teiktā, darbojas viņu valstīs.
Turcija arī vēlas, lai Zviedrija un Somija izbeigtu ieroču eksporta ierobežojumus, ko tās noteica Turcijai kopā ar vairākām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm pēc tās 2019.gada iebrukuma Sīrijā, lai atspiestu YPG no robežas, sacīja amatpersonas.
Lai gan Turcijas ieroču tirdzniecība ar abām valstīm ir niecīga un tā necenšas no tām iegādāties lielus aizsardzības iepirkumus, amatpersonas norādīja, ka Ankara principā nepieņems militārās alianses paplašināšanu uz valstīm, kas bloķē ieroču darījumus. Ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu ir publiski izteicies, sakot, ka ieroču ierobežojumi ir “pretrunā alianses garam”.
Lai gan amatpersonas sacīja, ka Turcija nevēlas vienoties par jautājumiem, kas nav saistīti ar Somijas un Zviedrijas nostāju kurdu konfliktā, Ankaras ķibeles ar NATO ir dziļas un tās vēlmju saraksts ir garš.
Turcija vēlas tikt atkārtoti iekļauta uzlaboto lidmašīnu F-35 programmā, kas tai tika liegta pēc tam, kad tā no Krievijas iegādājās S-400 pretraķešu aizsardzības sistēmas. Tai ir arī liela vēlme ASV iegādāties desmitiem kara lidmašīnu F-16 un jaunināšanas komplektus esošajai flotei. Turklāt Turcija vēlas, lai ASV atceltu sankcijas par S-400 raķešu uzturēšanu.
