Lufthansa 10 procentu AirBaltic akciju iegāde ir pozitīva ziņa ne tikai Latvijas uzņēmumam, bet arī Igaunijas pasažieriem, norāda bijušais Nordica vadītājs Erki Urva. Bijušais Estonian Air vadītājs Tomass Petersons atzīmēja, ka Lufthansa investīcijas 14 miljonu eiro apmērā ir uzticības apliecinājums AirBaltic.
Vācijas Lufthansa trešdien paziņoja, ka investēs 14 miljonus eiro AirBaltic, pārņemot 10 procentus Latvijas aviokompānijas akciju.
Tomass Petersons, kurš vadīja Estonian Air un Lidojumu departamentu, Igaunijas medijam ERR sacīja, ka Lufthansa lēmums ir diezgan laba ziņa.
“Tas arī norāda uz Lufthansa skatījumu uz “AirBaltic” pašreizējo vērtību, kas šajā gadījumā būtu aptuveni 140 miljoni, bet par to galu galā izlems jaunie investori, kad notiks IPO,” viņš teica.
Pēc Pētersones teiktā, 14 miljoni eiro ir salīdzinoši maza summa, taču, ja ņem vērā AirBaltic apgrozījumu, vairāk nekā miljardu eiro lielo parādu slodzi, uzkrātos zaudējumus par iepriekšējiem periodiem aptuveni 650 miljonu eiro apmērā un Lufthansa iespējas, tas izskatās pēc balsojuma. Lufthansa uzticību AirBaltic pirms sākotnējā publiskā piedāvājuma.
Bijušais Nordica vadītājs Erki Urva sacīja, ka ir grūti prognozēt Lufthansa soļa ietekmi, jo tai pieder tikai 10% AirBaltic akciju, kas nozīmē, ka Latvijas valstij joprojām pieder vairākuma akciju.
“Manuprāt, Lufthansa galvenā interese par AirBaltic ir tāda, ka, tā kā AirBaltic diezgan daudz nosūta ārpakalpojumus, Lufthansa vienmēr ir ieinteresēta, lai atsevišķos maršrutos būtu lētāki pārvadātāji,” sacīja Urva.
Runājot par Lufthansa 10 procentu akciju iegādi par 14 miljoniem eiro, pēc Urvas teiktā, AirBaltic nav citas vērtības kā vien stratēģiska.
“Ja paskatās uz bilanci, parādiem un visu pārējo, kā arī to, cik daudz naudas Latvijas uzņēmums ir ieguldījis, komerciāli tas nekad nav bijis rentabls,” sacīja Urva.
Pētersons pieļāva, ka uzņēmumu varētu reorganizēt pirms iespējamā IPO, kas pirmām kārtām nozīmētu nerentablo maršrutu pielāgošanu un ACMI pakalpojumu – tas ir, pilnas gaisa kuģu paketes ar apkalpi, apkopi un apdrošināšanu – nodrošinājuma palielināšanu kādam citam uzņēmumam, jo maršrutu slēgšanas un blīvuma samazināšanās gadījumā būs gaisa kuģu pārpalikums.
“Problēmas sagādājuši arī Airbus 220-300 dzinēji AirBaltic lidmašīnās. Uzņēmumam ir visi šie lidaparātu tipi, kas ir ekonomiskāki un videi draudzīgāki, taču tagad tie ir jākopj neordināri, kas savukārt ietekmē rotāciju un vēl vairāk palielina zaudējumus uzņēmumam,” sacīja Pētersons.
Pēc Urvas teiktā, Latvijas valsts maz ko varēja darīt – uzņēmumam bija nepieciešams papildu kapitāls, bet ES valsts atbalsta noteikumi pieļauj tikai naudas iepludināšanu ar vienādiem nosacījumiem ar privāto investoru līdzdalību.
“Fakts, ka ir ienācis privātais investors, ir ļāvis Latvijas valstij pievienot papildu līdzekļus AirBaltic,” sacīja Urva, kurš Lufthansa dalību vērtē kā pozitīvu ziņu ne tikai pašai AirBaltic, bet arī Igaunijas aviopārvadātājiem Tas, ka Lufthansa sāks noteikt, kur un cik daudz lidot, ir atsevišķs jautājums.
Pēc Urvas teiktā, nevar izslēgt, ka AirBaltic nesenais paziņojums par vairāku lidojumu atcelšanu šogad varētu būt Lufthansa izvirzītais priekšnoteikums.
Urva atgādināja, ka viņam vēl strādājot Nordica, uzņēmums risināja nopietnas sarunas ar Lufthansa par funkciju nodošanu tai ārpakalpojumiem, taču tam bijuši noteikti priekšnosacījumi, kas tobrīd nebija izpildīti.
Tallinas lidojumus Lufthansa lēmumam sākotnēji nevajadzētu ietekmēt
Tomass Pētersons pieļāva, ka tiek apspriests jautājums par AirBaltic valdes un vadības maiņu, jo tika mēģināts paplašināties, izmantojot veco nacionālās aviokompānijas modeli, kas prasa daudz naudas un laika, lai panāktu vērienīgu efektu. Pirmās pazīmes par to jau ir redzamas: no nākamās sezonas solītie jaunie reisi, tostarp no Tallinas, netiks atvērti.
Tomēr, pēc Pētersona domām, Lufthansa lēmumam pagaidām nevajadzētu būt būtiskai ietekmei uz lidojumiem uz Tallinu, jo aviokompānija veido ilgtermiņa plānus. Tomēr, pateicoties Lufthansa tīklam un tirdzniecības kanāliem, situācija var nedaudz uzlaboties ar turpmākiem lidojumiem. Svarīgi ir tas, kā noritēs iespējamais IPO, vai mainīsies vadība un vai būtiski mainīsies biznesa koncepcija.
Pētersons uzskata, ka Tallinas lidostai ir nepieciešamas investīcijas, lai radītu labākus apstākļus, tostarp finansiālos, gan šeit strādājošajām aviokompānijām, gan jaunām.
“Šī ir vienīgā vārteja lidojumiem no šīs valsts daļas, un mēs varētu apsvērt iespēju rīkot starptautiskus konkursus dažiem maršrutiem, piemēram, maršrutam Tartu-Helsinki, ko daļēji finansē Tartu pilsēta,” atzīmēja Pētersons Mazais tirgus apjoms un tranzīta pasažieru skaits, mums būtu jāmaksā aptuveni 60-70 miljoni eiro gadā, lai nodrošinātu vairāk vai mazāk pieņemamas biļetes uz galvenajiem galamērķiem.
Pēc Pētersona domām, jābūt gatavam, ja, piemēram, Tallinā sabruks kāda liela aviokompānija. Tomēr, viņaprāt, nekādā gadījumā nevajadzētu ieguldīt naudu tieši aviokompānijā, jo Estonian Air un Nordica negatīvā vēsture liecināja, ka valsts aviokompānijas vadība nav tikusi galā ar uzdevumu.
Pagaidām nav zināms, kad AirBaltic nonāks biržā. Lufthansa līdzdalība AirBaltic tiks pārvērsta akcijās pēc uzņēmuma nonākšanas biržā, un tirgus cena biržā noteiks, cik liela Lufthansa daļa paliks. Pēc vienošanās tas nevar būt mazāks par pieciem procentiem.
