Būsim jau pieraduši, ka teju katru mēnesi ziņu virsrakstos ienāk informācija par vētrām un viesuļvētrām dažādās pasaules malās. Līdz ar attēlos redzamo postu, vienmēr tiekam informēti arī par vēja ātrumu, kurš vienmēr tiek atspoguļots kā kilometri stundā jeb km/h. Šeit viss ir vienkārši, jo 100 km/h nozīmē to pašu, kas ir mūspusē pierastākie 27,7 m/s. Jā, noteikti, tā jau ir vētra un var nest postījumus.
Tomēr, pēc vētrām seko arī nākošā kategorija – viesuļvētras, un tieši tās ir medijos un kinofilmās visbiežāk atspoguļotās kā būtisku postu nesošas. To vēju ātruma skala sākas jau no 32 m/s (119 km/h) stipra vēja. Bet arī ar viesuļvētrām nav tik vienkārši, jo tās tiek klasificētas 5.kategorijās, ar attiecīgu vēja stiprumu:
1 kategorija – 33–42 m/s (119–153 km/h)
2.kategorija – 43–49 m/s (154–177 km/h)
3.kategorija – 50–58 m/s (178–208 km/h)
4.kategorija – 58–70 m/s (209–251 km/h)
5.kategorija – virs 70 m/s (virs 252 km/h )
Protams, viesuļvētra garantēti nesīs sev līdz arī nopietnus postījumus, tāpēc noteikti atgādināsim, kā tad vispareizāk vajadzētu izvēlēties nosaukumu lielākam vai mazākam vēja stiprumam.
Attēlā redzamais ir Boforta skala, necentīsimies to komentēt, jo šoreiz vairāk gribējām uzsvērt to, kāpēc ziņu veidotāji bieži šaubās par to, vai stiprāku vēju saukt par vētru, un, kāpēc bez pamatojuma nevajadzētu lietot tādus jēdzienus kā orkāns un viesuļvētra. Ja vēlaties, interneta dzīlēs noteikti atradīsiet arī plašāku informāciju par to, kādā augstumā ir pareizi mērīt vēja stiprumu, kā tiek nošķirts vēja ātrums no vēja brāzmām, u.c. profesionālākam meteorologam paredzēta informācija.
