Pēdējos gados internets un sociālie tīkli ir piepildīti ar dažādām plakanzemiešu sazvērestības teorijām, īpaši dažādu krīžu laikos. Mēģinot saprast, kāpēc cilvēki mēdz ticēt šādām idejām, divi psihologi ir atklājuši, ka to izplatībā galveno lomu spēlē spīta un naida ar tieksmi kaitināt sajūta. Pētījums publicēts Journal of Social Issues
Sazvērestības teorijas sniedz alternatīvus skaidrojumus svarīgiem notikumiem, noraidot zinātniski pierādītas vai vienkāršas versijas par labu sarežģītām, maz ticamām un bieži vien neloģiskām hipotēzēm. Visbiežāk šīs teorijas ietver spēcīgu un draudīgu grupu slepenas sazvērestības.
Tieksmi ticēt sazvērestībām bieži pavada arī zinātnes noliegums. Cilvēki, kuriem ir šāda pārliecība, var noraidīt cilvēku izraisītas klimata pārmaiņas, vakcīnu efektivitāti un ekspertu autoritāti kā tendenciozu vai pat daļu no lielas mānīšanas.
Psihologi Deivids Gordons no Stafordšīras universitātes un Megana Birnija no Birmingemas universitātes jaunā pētījumā apgalvo, ka, lai noraidītu zinātniskos pierādījumus, faktiski neiesaistoties zinātniskā darbībā, cilvēkiem ir jāapsūdz zinātnieki, ka viņi strādā kādas “visvarenas sazvērestības labā”.
Trīs galvenie motīvi ticēt sazvērestībām
Pašlaik pētnieki identificē trīs galvenos iemeslus, kāpēc cilvēki tic sazvērestības teorijām:
epistemiskais motīvs – vēlme izskaidrot pasauli;
eksistenciāls motīvs – nepieciešamība pēc drošības;
sociālais motīvs – vēlme būt vērtīgam sabiedrības loceklim.
Savā pētījumā Gordons un Birnija pieļāva, ka spīts jeb naids ar tieksmi kaitināt var būt papildu faktors, kas veicina ticību sazvērestības teorijām.
Kā ļauns spīts ir saistīts ar sazvērestības teorijām?
Zinātnieki veica trīs eksperimentus, iesaistot 1000 cilvēku, lai pārbaudītu saikni starp spīta jeb naida ar tieksmi kaitināt līmeni un tendenci ticēt sazvērestībām.
Rezultāti apstiprināja, ka augsts spīta naida ar tieksmi kaitināt līmenis korelē ar spēcīgāku ticību sazvērestības teorijām. Turklāt tika konstatēts, ka spīts ir starpnieks starp sazvērestības uzskatiem un trim galvenajiem motivācijas faktoriem.
“Mēs nesakām, ka cilvēki apzināti izvēlas būt ļauni, ticot sazvērestībām,” skaidroja Birnija. “Mūsu rezultāti liecina, ka nedrošības, draudu vai nenovērtēšanas sajūta var izraisīt kaitinošu psiholoģisku uzvedību, kas padara cilvēkus uzņēmīgākus pret sazvērestības teorijām.”
Spēcīgākās attiecības tika novērotas starp ticību sazvērestībām, ļaunu spītību un nenoteiktības sajūtu pasaulē. Pētnieki uzskata, ka efektīva zinātnes komunikācija un labi pamatoti sarežģītu tēmu skaidrojumi var palīdzēt apkarot dezinformāciju un mazināt nenoteiktību cilvēku vidū.
Pētījuma autori uzsver, ka cīņai pret sazvērestības teorijām ir jāietver ne tikai nepatiesas informācijas atspēkošana, bet arī sociālo un ekonomisko jautājumu risināšana, kas izraisa atsvešinātības, konkurences un nenoteiktības sajūtu.
“Ja mēs uzskatām, ka ticība sazvērestībām ir krāpšanās veids, kas ir atbilde uz reālu vai šķietamu sociālo un ekonomisko nevienlīdzību, tad dezinformācijas apkarošana nav atdalāma no plašāku sociālo problēmu, piemēram, finanšu nestabilitātes un nevienlīdzības, risināšanas,” secināja Gordons
