Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji ieradies Vašingtonā trīs dienu vizītē, bet dienu iepriekš viņam jau bija sarunas ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu. Vakar Ķīnas ārlietu ministrs tiekas ar ASV nacionālās drošības padomnieku Džeiku Salivanu un, domājams, šodien tiksies arī ar pašu ASV prezidentu Džo Baidenu, lai gan šī tikšanās vēl nav oficiāli apstiprināta.
Dienu iepriekš puses nāca klajā ar vairākiem paziņojumiem, kuru tonis liecināja par savstarpēju pozitīvu attieksmi. ASV Valsts departaments šo sanāksmi nodēvēja par daļu no “pastāvīgiem centieniem uzturēt atvērtas saziņas līnijas un atbildīgi pārvaldīt ASV un Ķīnas attiecības”, savukārt “ASV valsts sekretārs atkārtoti apstiprināja, ka ASV turpinās aizstāvēt savas, kā arī kā arī sabiedroto un partneru intereses un vērtības.”
Savukārt Van Ji sacīja, ka, neskatoties uz domstarpību pastāvēšanu, Ķīnai un ASV ir daudzas svarīgas kopīgas intereses, kas prasa uzturēt dialogu: “Mums ir atšķirības, bet tajā pašā laikā mums ir arī svarīgas kopīgas intereses, un mēs saskaramies ar izaicinājumiem, uz kuriem mums jāreaģē kopīgi. Tāpēc Ķīnai un ASV ir jāiesaistās dialogā.
Ķīnas viesa nozīmīgākajās sarunās Vašingtonā tiks skartas svarīgākās un jūtīgākās tēmas ASV un Ķīnas attiecībās – tēmas, par kurām vairāk pastāstīja amerikāņu eksperti Ķīnas jautājumos.
Pētniecības organizācijas Eirāzijas grupas eksperts Ķīnas jautājumos Eli Vains norāda, ka pašreizējo kontaktu galvenais mērķis ir sagatavot augsni Baidena un Sji Dzjiņpina personīgās tikšanās brīdim novembrī. Āzijas un Klusā okeāna reģiona ekonomiskās sadarbības samitā (APEC) Sanfrancisko:
“Nesen tika izmantota visa augsta līmeņa diplomātija, lai nodrošinātu, ka prezidents Baidens un Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins tiktos nākamajā mēnesī Sanfrancisko APEC samitā. Tagad visi ir aizņemti ar šīs sanāksmes darba kārtības izstrādi un to, ko reāli tās laikā var sasniegt. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka ASV un Ķīnas prioritātes šādā darbā atšķiras.
“Es domāju, ka ASV vadība vēlas izdarīt spiedienu uz Ķīnu, lai tā spēlētu konstruktīvāku lomu pašreizējās krīzes nomierināšanā Tuvajos Austrumos. Ķīnai ir ietekme uz Irānu, un es iedomājos, ka gan ASV valsts sekretārs, gan prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos mēģinās panākt, lai Ķīna izmantotu šo sviru attiecībā uz Irānu, lai samazinātu valsts destabilizējošās aktivitātes. Domāju, ka šo tēmu nepārprotami pacels amerikāņu puse,” iesaka Eli Vains.
Van Ji, pēc Eirāzijas grupas eksperta domām, Vašingtonā izvirzīs “tēmas ar diviem lielajiem ”T”, Taivānu un tehnoloģijām: “Drīz Taivānā būs prezidenta vēlēšanas, un kandidāts, kurš, visticamāk, var uzvarēt, ir Viljams Lai. kas īpaši satrauc Pekinu. Lai ir noskaņots uz Taivānas neatkarību, un Van Ji var mēģināt pārliecināt Vašingtonu pārskatīt savu atbalstu Taivānai, lai gan, visticamāk, viņam tas neizdosies. Runājot par tehnoloģijām, tieši pirms Van Ji ierašanās Amerikas Savienotajās Valstīs tika pieņemts dokuments par mikroshēmu un pusvadītāju eksporta kontroles pastiprināšanu. Arī šo tēmu var izvirzīt Ķīnas puse.
Eli Vaīns atgādina, ka pieaug arī ASV un Ķīnas sāncensība Klusajā okeānā: “Incidentu starp Ķīnas un Filipīnu kuģiem Dienvidķīnas jūrā ASV vadība var izmantot kā piemēru tam, kas nesen tika atspoguļots arī Pentagona ziņojumā, kas runāja par to, ka Ķīnas lidmašīnas pārtver ASV gaisa spēku lidmašīnas. Esmu pārliecināts, ka prezidenta padomnieks Salivans pievērsīsies šai tēmai.
Vai šajās diskusijās tiks iekļauts Krievijas karš pret Ukrainu? Ķīnas eksperts saka, ka tas ir droši: “Es būšu pārsteigts, ja tas nenotiks. Krievija katru dienu Ukrainā pastrādā šausminošas zvērības, taču tas notiek jau vairāk nekā pusotru gadu. Tāpēc ļoti asā krīze Tuvajos Austrumos būs augstāka prioritāte pašreizējos ASV un Ķīnas kontaktos. Taču ASV administrācija, manuprāt, apstiprinās savu viedokli, ka, neskatoties uz skaidru pierādījumu trūkumu par liela mēroga militāro palīdzību Maskavai, Pekina joprojām nespēlē nekādu konstruktīvu lomu Krievijas agresijas pret Ukrainu apturēšanas problēmā.
Eli Vaīna secinājums: Van Ji sanāksmēs Vašingtonā izrāvienus nevajadzētu gaidīt, jo pušu nesaskaņas daudzos jautājumos ir diezgan spēcīgas: “Savienoto Valstu un Ķīnas attiecības pārsvarā paliks konkurentu attiecības, un šī konkurence tikai pieaugs, visos aspektos – militārajā, ekonomiskajā, diplomātiskajā un daudzos citos.”
Elizabete Višnika, Kolumbijas universitātes Vezerhedas Austrumāzijas studiju institūta vecākā pētniece, piekrīt, ka Krievijas karš Ukrainā tiks apspriests Van Ji tikšanās laikā viņa vizītes laikā ASV, neskatoties uz Tuvo Austrumu jautājumu steidzamību:
Es domāju, ka Baidena administrācija sarunā ar Pekinu par Ukrainas tēmu darīs to, ko tā ir darījusi visu šo laiku: brīdinās Ķīnu neatbalstīt Krievijas bruņotos spēkus. Ķīnas dažāda divējāda lietojuma aprīkojuma un materiālu piegāde Krievijai rada lielas bažas, un tas, visticamāk, parādīsies Van Ji diskusijās Vašingtonā.
“Tuvo Austrumu konfliktā Ķīna cenšas pozicionēt sevi kā sarunu vedēju un miera nesēju, līdzīgi kā tas notiek situācijā ar Krievijas karu Ukrainā, un ar aptuveni tikpat postošu rezultātu. Jo veiksmīgai sarunvedēja lomai šādam sarunu vedējam ir jābūt uzticībai no visām konfliktā iesaistītajām pusēm, bet Ķīna atklāti atbalstīja arābu pasaules un palestīniešu nostāju, tāpēc Izraēla tai šajā gadījumā neuzticas. Un Ķīna tikko uzlika veto ANO Drošības padomes rezolūcijai par Hamas uzbrukumu Izraēlai, ko ierosināja ASV,” savā analīzē dalās Kolumbijas universitātes eksperte.
Tajā pašā laikā Elizabete Višņika saskata Ķīnas gatavību vismaz mutiski mazināt spriedzi ar ASV: ”Ķīna pēdējā laikā ir devusi signālus, kas liecina par nodomu vairāk sadarboties ar Vašingtonu, un Sji Dzjiņpins, kā es saprotu, labprāt uzņemtos klātienē piedalīties APEC samitā Sanfrancisko un attiecīgi tikties tur “malā” ar prezidentu Baidenu. Kalifornijas gubernators Gevins Ņūsoms šonedēļ tika ļoti sirsnīgi uzņemts Pekinā. Tajā pašā laikā, burtiski Van Ji ierašanās priekšvakarā, Baidens izteica ļoti skarbu paziņojumu par Ķīnas – Filipīnu incidentu.
“Es domāju, ka ASV vēlētos redzēt labāku komunikāciju starp abu valstu militārpersonām. Tagad ir dīvaina situācija, ka Ķīnā nav aizsardzības ministra, viņš vienkārši ir pazudis. Taču pat laikā, kad viņš bija amatā, sakari bija vāji, un tas bija lielas bažas Amerikas Savienotajām Valstīm, ņemot vērā vairākus incidentus, kuros Ķīnas lidmašīnas un kuģi bīstami pietuvojās Amerikas Savienoto Valstu lidmašīnām un kuģiem. Bija netīšu sadursmju un konfliktu risks. Tāpēc Amerikas Savienotās Valstis ir nobažījušās par to, un es ceru, ka arī Van Ji vēlas to apspriest,” pieļāva eksperte.
Kopumā, pēc Elizabetes Višnikas domām, Van Ji sarunas Vašingtonā ir nozīmīgs solis, pat ja tās nerada nekādu dramatisku attiecību uzlabošanos: “Klimata uzlabošana mūsu attiecībās ar Ķīnu būtu svarīga, jo mums ir daudz jomu ar Ķīnu ar abpusējām interesēm, un, no otras puses, mūsu atšķirības tagad ir ļoti būtiskas. Nedomāju, ka Van Ji uzņemšana Vašingtonā ir kaut kāda piekāpšanās Pekinai, tā ir normāla diplomātija, kas īpaši vajadzīga laikā, kad mums nav skaidrs, kas notiek Ķīnas valdošajās aprindās – ar visām šīm pazušanām. Aizsardzības ministra un iepriekšējā Ārlietu ministrijas vadītāja un tā tālāk. Mums ir vajadzīga lielāka skaidrība par to, kas tur notiek.”