Cilvēku izraisītās klimata pārmaiņas pagājušajā gadā vismaz divkāršoja ekstremālu karstuma dienu skaitu 195 valstīs.
Saskaņā ar jaunu pētījumu, cilvēku izraisītās klimata pārmaiņas pēdējā gada laikā aptuveni pusei pasaules iedzīvotāju ir pievienojušas vidēji 30 dienas ārkārtēja karstuma.
Tas nozīmē, ka četri miljardi cilvēku ir pakļauti ilgstošai, bīstamai temperatūrai. Un secinājumi norāda, ka fosilā kurināmā emisijas ir svelmainā karstuma cēlonis.
Pētījums, kas publicēts pirms Karstuma apkarošanas dienas 2. jūnijā, ir iegūts no sadarbības atribucijas analīzes, ko veica Pasaules laika apstākļu atribucijas organizācija (World Weather Attribution), Klimata centrs (Climate Central) un Sarkanā Krusta Klimata centrs. Pētnieki pārbaudīja temperatūras datus no 247 valstīm un teritorijām laikā no 2024. gada maija līdz 2025. gada maijam un atklāja, ka 195 no tām klimata pārmaiņas vismaz divkāršoja to dienu skaitu, kas klasificētas kā “ekstremāls karstums”.
“Šis pētījums ir jāuztver kā vēl viens skarbs brīdinājums. Klimata pārmaiņas ir klāt, un tās nogalina,” saka Dr. Frīderike Oto no Londonas Imperiālās koledžas un Pasaules laika apstākļu attiecināšanas organizācijas (WWA).
Ko pētnieki atklāja un kā viņi to aprēķināja
Lai izprastu klimata pārmaiņu ietekmi , zinātnieki vispirms definēja “ekstremālu karstumu” kā dienas, kad temperatūra pārsniedza 90. procentili no vidējā rādītāja laikposmā no 1991. līdz 2020. gadam. Citiem vārdiem sakot, karstākie 10 procenti dienu šajā periodā. Pēc tam viņi saskaitīja, cik šādu dienu bija katrā valstī laikposmā no 2024. gada maija līdz 2025. gada maijam.
Pēc tam viņi izmantoja klimata modeļus, lai simulētu pasauli bez cilvēka izraisītas sasilšanas. Salīdzinot abus datu kopumus, viņi varēja kvantitatīvi noteikt, cik daudz papildu ekstremālu karstuma dienu varētu tieši attiecināt uz klimata pārmaiņām.
Atšķirība bija satriecoša. Daudzās pasaules daļās globālā sasilšana ne tikai paaugstināja temperatūru. Tā padarīja kādreiz retos karstuma viļņus par gandrīz ikdienas parādību.
Piemēram, Aruba pagājušajā gadā cieta 187 dienas ar ārkārtēju karstumu. Bez klimata pārmaiņām salas iedzīvotāji būtu pārcietuši tikai 45 šādas dienas.
Pētnieki pagājušajā gadā visā pasaulē identificēja 67 ekstremāla karstuma notikumus. Viņi koncentrējās uz četriem: Centrālāziju 2025. gada martā, Dienvidsudānu 2025. gada februārī, Meksiku, ASV un Centrālameriku 2024. gada jūnijā un Vidusjūras reģionu 2024. gada jūlijā.
Katrā gadījumā viņi atklāja, ka klimata pārmaiņas padarīja muguras lejasdaļas karstumu ticamāku vai spēcīgāku.
“Klimata pārmaiņas nepārprotami rada izaicinājumus dzīvībai katrā kontinentā,” saka Dr. Mariam Zachariah, WWA pētniece Londonas Imperiālās koledžas Vides politikas centrā.
“Šīs biežas, intensīvas karstuma viļņi ir saistīti ar plašu ietekmes klāstu, tostarp karstuma slimībām, nāves gadījumiem, spiedienu uz veselības aprūpes sistēmām, ražas zudumiem, samazinātu produktivitāti un transporta traucējumiem,” viņa piebilst.
Eiropā upuri jau ir skaidri
Eiropa ir viens no reģioniem, kas jau cieš no visredzamākajām un nāvējošākajām cilvēku izraisīto klimata pārmaiņu sekām.
Pagājušajā vasarā meža ugunsgrēki un karstuma viļņi pāršalca Dienvideiropu. Zinātnieki brīdināja, ka klimata pārmaiņas trīs reizes palielina to iespējamību.
Grieķiju jūnijā piemeklēja nāvējoši karstuma viļņi, ko izraisīja klimata pārmaiņas, kas noslogoja slimnīcas un izraisīja masveida evakuāciju no tūristu galamērķiem. Pēdējo divu vasaru laikā ārkārtējais karstums ir licis varas iestādēm karstākajās diennakts stundās slēgt Akropoli – valsts apmeklētāko vietu, kas katru gadu piesaista miljoniem cilvēku.
Jūlijā Dienvidaustrumeiropa piedzīvoja visu laiku garāko karstuma vilni, kas ilga 13 dienas pēc kārtas un skāra 55 procentus reģiona.
Ilgstošais karstums Spānijā, Francijā un Itālijā izraisīja transporta traucējumus, pārslogoja elektrotīklus un piespieda skolas priekšlaicīgi slēgt.
Tiek lēsts, ka rekordlielais karstums 2024. gadā Eiropā prasīja vairāk nekā 47 000 cilvēku dzīvības.
Arī perspektīvas joprojām ir drūmas. Klimata eksperti prognozē, ka līdz 2099. gadam Eiropā pieaugs par 23 miljoniem ar temperatūru saistītu nāves gadījumu, ja sasilšana turpināsies nekontrolēti.
“Pierādījumi par saistību starp klimata pārmaiņām un karstuma viļņiem ir nenoliedzami,” saka Rūps Sings, Sarkanā Krusta Sarkanā Pusmēness klimata centra pilsētvides un atribūcijas vadītājs.
“No mūsu mijiedarbības mēs zinām, ka cilvēki izjūt karstuma pieaugumu, taču viņi ne vienmēr saprot, ka to veicina klimata pārmaiņas un ka tas turpinās kļūt daudz, daudz sliktāks.”
Nāvējošs, neredzams drauds
Neskatoties uz pieaugošo spiedienu, ko tas rada pasaules iedzīvotājiem, karstums joprojām ir viena no visvairāk nenovērtētajām klimata krīzes sekām.
Tika konstatēts, ka klimata pārmaiņas 2024. gadā izraisīja 41 papildu bīstama karstuma dienu, visā pasaulē atbrīvojot to, ko pētnieki nosauca par “nepielūdzamām ciešanām”.
Šīs ciešanas ne vienmēr ir redzamas. Ilgstoša atrašanās ekstremālā karstumā ir saistīta ar paātrinātu novecošanos un bojājumiem šūnu līmenī.
Nākamajai paaudzei aina ir vēl satraucošāka
Nesen veiktā pētījumā tika lēsts, ka 83 procenti piecgadnieku pārdzīvos daudz biežākus un intensīvākus karstuma viļņus nekā jebkura iepriekšējā paaudze.
“Nav nevienas vietas uz Zemes, ko neskartu klimata pārmaiņas, un karstums ir to nāvējošākās sekas,” sacīja Dr. Kristina Dāla, Climate Central zinātnes viceprezidente.
“Mums ir zinātne, lai kvantitatīvi noteiktu, kā fosilā kurināmā emisijas maina mūsu ikdienas temperatūru un apdraud miljardus cilvēku.”
