Pētnieki atklāja, ka būtu miruši par 38 000 mazāk cilvēku, ja atmosfēra nebūtu aizsērējusi ar siltumnīcefekta piesārņotājiem. Par to raksta The Guardian
Klimata sabrukums izraisīja vairāk nekā pusi no 68 000 karstuma izraisīto nāves gadījumu karstajā 2022. gada vasarā Eiropā, atklāts pētījumā.
Pētnieki no Barselonas Globālās veselības institūta (ISGlobal) atklāja, ka no karstuma būtu miruši par 38 000 mazāk cilvēku, ja cilvēki nebūtu aizsērējuši atmosfēru ar piesārņotājiem, kas darbojas kā siltumnīcefekta piesārņotāji un cep planētu. Bojāgājušo skaits ir aptuveni 10 reizes lielāks nekā tajā gadā Eiropā nogalināto cilvēku skaits.
“Daudzi uzskata, ka klimata pārmaiņas ir nākotnes problēma,” sacīja vadošā autore Tessa Beka. “Tomēr mūsu atklājumi uzsver, ka tā jau ir aktuāla problēma.”
Siltais laiks nogalināja vairāk sieviešu nekā vīriešu, vairāk dienvideiropiešu nekā ziemeļeiropiešu un vairāk vecāku cilvēku nekā jaunāku cilvēku. Zinātnieki jau zināja, ka oglekļa piesārņojums ir padarījis karstuma viļņus karstākus, bet nezināja, cik daudz tas ir palielinājis nāves gadījumu skaitu.
Viņi atklāja, ka 56% no karstuma izraisītiem nāves gadījumiem būtu varējuši izpalikt, ja pasauli nebūtu sasildījusi fosilā kurināmā dedzināšana un dabas iznīcināšana. Iepriekšējos sešos gados šī daļa svārstījās no 44% līdz 54%.
Pat nelielai temperatūras paaugstināšanai var būt postoša ietekme uz sabiedrības veselību, sacīja Emīlija Teokritofa, Londonas Imperiālās koledžas pētniece, kura nebija iesaistīta pētījumā. “Šim rezultātam ir jēga — ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaits strauji palielinās, temperatūrai pārsniedzot robežas, pie kurām cilvēki ir aklimatizējušies.”
Eiropa sasilst divreiz ātrāk nekā pārējā planēta, taču ārsti brīdina, ka tā nav gatava cīnīties ar sekām. Temperatūras paaugstināšanās liek lielākam skaitam cilvēku izturēt karstu vasaras karstumu, kas liek viņu ķermenim pārspīlēt, pat ja tas samazina aukstumu ziemā, kas padara viņus pārāk vājus, lai cīnītos pret slimībām.
Zinātnieki prognozē, ka dzīvību skaits, kas Eiropā zaudētas karstāku vasaru dēļ, pārsniegs dzīvības, ko izglābj vēsākas ziemas, ja planēta sasils par vairāk nekā 2 ° C virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa. Pagājušajā nedēļā ANO vides programma brīdināja, ka līdz gadsimta beigām pasaule sasniegs 3 °C siltuma pārslodzi.
Ārkārtējā karstuma briesmas ir vēl lielākas Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā, taču datu trūkuma dēļ bija ierobežoti pētījumi par to, kā tas ietekmē cilvēku veselību, sacīja Beka.
“Izplatīts nepareizs uzskats, ka nopietnu risku rada tikai ekstremālas temperatūras,” viņa teica. “Tomēr mūsu pētījums kopā ar iepriekšējiem pētījumiem liecina, ka pat mērens karstums var izraisīt ar karstumu saistītus nāves gadījumus, īpaši neaizsargātāko iedzīvotāju vidū.”
Zinātnieki iepriekš bija izmantojuši siltuma un veselības datus par 35 Eiropas valstīm, lai novērtētu, cik vēl cilvēku mirst karstā laika dēļ. Jaunajā pētījumā viņi izmantoja modeli ar temperatūru hipotētiskai pasaulei, kurā cilvēki nebija apsildījuši planētu.
Viņi atklāja, ka klimata pārmaiņas izraisīja 22 501 karstuma izraisītu nāves gadījumu sievietēm un 14 026 karstuma izraisītu nāves gadījumiem vīriešiem.
Londonas Imperiālās koledžas pētnieks Garyfallos Konstantinoudis, kurš nebija iesaistīts pētījumā, sacīja, ka autori, iespējams, ir pārvērtējuši siltuma ietekmi uz mirstību, jo viņi neņēma vērā to, kā cilvēki bija pielāgojušies.
Viņš teica: “Iepriekšējie pētījumi ir ziņojuši par karstuma izraisītās mirstības ietekmes samazināšanos laika gaitā tādu faktoru dēļ kā infrastruktūras izmaiņas un uzlabota veselības aprūpe.”
Lai uzturētos drošībā karstumā, ārsti iesaka dzert ūdeni, uzturēties iekštelpās dienas karstākajā laikā un pieskatīt vecākus kaimiņus un radiniekus, kuri dzīvo vieni. Valdības var glābt dzīvības, izveidojot rīcības plānus karstam laikam, projektējot pilsētas ar vairāk zaļo zonu un mazāk betona, kā arī samazinot piesārņojumu.
“Siltums var būt ļoti bīstams sirdij, īpaši vecākiem cilvēkiem,” sacīja Beka.
