Vācija un citi Ukrainas sabiedrotie nevēlējās ļaut Ukrainai uzbrukt Krievijai, taču pēdējā ofensīva var mainīt viņu politiku. Par to raksta POLITICO
Ukrainai paplašinot uzbrukumus Krievijas iekšienē, nekas neliecina, ka dažkārt negribīgie Rietumu sabiedrotie izdarītu spiedienu uz Kijivu, lai to mazinātu.
Tas attiecas arī uz Vāciju, sabiedroto, kas bieži inelabprāt riskē provocēt Krievijas līderi Vladimiru Putinu, it īpaši, ja runa ir par ukraiņu nodrošināšanu ar ieročiem, ko viņi varētu izmantot, lai uzbruktu Krievijai.
Taču no Berlīnes nav mirgojošas sarkanās gaismas saistībā ar šīs nedēļas iebrukumu Krievijā.
“Ukrainai ir tiesības uz pašaizsardzību, kas noteiktas starptautiskajās tiesībās,” teikts Vācijas Ārlietu ministrijas paziņojumā POLITICO. “Tas neaprobežojas tikai ar tās teritoriju.”
Daudzi Vācijas konservatīvās opozīcijas politiķi ir snieguši vēl pilnīgāku atbalstu Ukrainas ofensīvai un vācu ieroču izmantošanai Krievijas teritorijā. Roderihs Kīzveters, kristīgo demokrātu partijas vecākais deputāts, POLITICO sacīja, ka ir pilnīgi leģitīmi uzbrukt “pulcēšanās zonām” Krievijā ar Vācijas dāvinātiem ieročiem.
“Jautājums par to, vai ir iesaistīti Rietumu ieroči, netiek aktualizēts, jo pēc to piegādes tie ir Ukrainas ieroči,” sacīja Kizeveters.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs līdz šim ir atturējies atrauties no vasaras atvaļinājuma, lai kaut ko teiktu par iebrukumu.
Šolcs jau sen ir centies iet uz smalku līniju, sludinot Vācijas spēcīgo militāro atbalstu Ukrainai, vienlaikus attēlojot sevi savā Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) bāzē kā ” miera kancleru ” — līderi, kurš zina, kā novērst kara izplatīšanos ārpus kontroles. .
Šī iemesla dēļ kanclers gandrīz vienmēr ir sadarbojies ar ASV, kad runa ir par palīdzību Ukrainai, sākot no kaujas tankiem līdz pretgaisa aizsardzības sistēmām. Taču daži ieroči ir izrādījušies pārāk daudz, lai Šolcs varētu piekrist. Viņš turpina pretoties tāla darbības rādiusa spārnoto raķešu Taurus nodošanai Kijivai
Gan Berlīne, gan Vašingtona maijā mainīja politiku par triecieniem Krievijas teritorijā, reaģējot uz Krievijas ofensīvu pret Ukrainas otro lielāko pilsētu Harkivu. Ukrainai “ir starptautiskajās tiesībās garantētas tiesības aizstāvēties pret šiem uzbrukumiem”, toreiz sacīja Vācijas valdības pārstāvis.
Vašingtonas apstiprinājums maijā bija ļoti rūpīgi izstrādāts un attiecās tikai uz apgabaliem netālu no Harkivas. Tas gan nav tas pats apgabals, kur Ukrainas karaspēks šonedēļ plosījās pāri robežai – dažviet iekļūstot Krievijā aptuveni 50 kilometrus.
Taču ASV neizrāda iebildumus par šo iebrukumu.
“Acīmredzot mēs stingri atbalstām Ukrainas centienus aizstāvēties pret Krievijas agresiju,” ceturtdien sacīja Valsts departamenta pārstāvis Metjū Millers , piebilstot: “Politika, par kuru mēs paziņojām, bija ļaut Ukrainai reaģēt uz uzbrukumiem, kas nāk no nedaudz aiz Krievijas robežas. Un jā., apgabalā, kur viņi pašlaik darbojas pāri Krievijas robežai, mēs esam redzējuši uzbrukumus no turienes.”
Pagaidām nav skaidrs, kādi ir Ukrainas ilgtermiņa mērķi pašreizējai ofensīvai un vai tā var noturēt iekaroto teritoriju.
Taču četras dienas pēc tam, kad Kijiva nosūtīja karaspēku Krievijas Kurskas apgabalā, nekas neliecina par kauju beigām. Krievu kolonna ceļā uz Ukrainas iebrukumu tika iznīcināta, un internetā ir publicēti krievu video, kuros redzami līķi un izdegušas kravas automašīnas.
Turklāt agrās piektdienas stundās Ukraina veica lielu bezpilota lidaparātu uzbrukumu infrastruktūrai visā Ļipeckas reģionā, dziļāk Krievijas iekšienē, trāpot svarīgai gaisa spēku bāzei.
Krievijas armija piektdien izplatīja paziņojumu , kurā teikts: “Tiek izjaukti atsevišķu [ukraiņu] vienību mēģinājumi ielauzties teritorijā dziļi Kurskas virzienā.”
Kijiva pagaidām atturējās komentēt operāciju, lai gan prezidents Volodimirs Zeļenskis ceturtdien sacīja : “Krievija atnesa karu mūsu zemei, un tai būtu jājūt, ko tā ir izdarījusi.”
Vācu ieroči
Pierādījumi, ka Ukraina savā ofensīvā izmanto ziedotus ieročus, pieaug.
Ceturtdien Vācijas tabloīds Bild atsaucās uz novērošanas attēliem, ziņojot, ka Krievijā atrodas Vācijas piegādātās kājnieku kaujas mašīnas Marder. Berlīne saka, ka nosūtījusi Ukrainai 120 transportlīdzekļus. Taču Vācijas valdības pārstāvis piektdien sacīja, ka valdībai nav savas informācijas par Vācijas ieroču izmantošanu pašreizējā karadarbībā.
Bundestāga ietekmīgās aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Markuss Fabers, FDP loceklis, Vācijas medijiem sacīja, ka Ukraina var brīvi izmantot “visus ziedotos materiālus”, tostarp Vācijā ražotos kaujas tankus Leopard-2, no kuriem 58 ir dāvinājuši jūlija beigas.
“Ukrainas uzbrukums Kurskai ir pilnīgi likumīgs un tam ir militāra nozīme,” viņš piebilda sociālajos medijos . “Varam tikai novēlēt ukraiņu aizsargiem veiksmi.”
Taču valdošā koalīcija šajā jautājumā bieži vien ir bijusi sašķelta, jo FDP un Zaļie ir daudz kaujinieciskāki, savukārt Šolca SPD ir piesardzīgāka pret Maskavas sašutumu.
Vācijas militārais atbalsts Ukrainai ir kļuvis arī par galveno politisko jautājumu pirms trīs zemju vēlēšanām Vācijas austrumos šā gada septembrī. Visās trijās zem»s labu atbalsta līmeni uzrāda galēji labējo partiju Alternatīva Vācijai (AfD) un populistiski kreiso alianse Sāras Vāgenknehtes personā.
Abas puses iestājas par samiernieciskāku pieeju Putinam.