Krievijas, Kazahstānas un Uzbekistānas trīspusējās gāzes savienības ideja, ko prezidents Vladimirs Putins izteica Kasima Džomarta Tokajeva oficiālās vizītes laikā Maskavā, Astanā nesastapa entuziasmu.
Kazahstāna neļaus izmantot savu teritoriju Rietumu sankciju apiešanai un gāzes savienības projektu izvērtēs, ņemot vērā sankciju riskus, sacīja republikas vadītāja vietnieks Romāns Vasiļenko.
Projekts, kura ietvaros Kremlis ierosināja koordinēt gāzes eksportu uz trešajām valstīm, pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas būs rūpīgi jāizpēta, uzsvēra politiķis.
Apvienības ideja bija palielināt Krievijas gāzes piegādi Ķīnai caur bijušās PSRS Vidusāzijas republiku teritoriju, otrdien paziņoja Krievijas premjerministra vietnieks Aleksandrs Novaks.
Atslēdzot gāzi gandrīz visiem Eiropas klientiem un pēc sprādziena zaudējot Nord Stream, kas izmaksāja 17 miljardus eiro, Gazprom uz Eiropas,agrāk lielāko, tirgu sūknē tikai vienu desmito daļu no pirmskara apjomiem.
”Sila Sibiri”, caur kuru gāze tiek piegādāta Ķīnai, projektētā jauda ir 35 miljardi kubikmetru. Un pat pēc ienākšanas tajā 2024. gadā caurule kompensē tikai piekto daļu no iepriekšējā eksporta uz ES.
Novaks sacīja, ka Krievija saskata “lieliskas iespējas” aliansē ar Centrālāzijas valstīm attiecībā uz gāzes piegādēm Ķīnai. “Krievijā, Kazahstānā, Uzbekistānā faktiski ir vienota gāzes transportēšanas sistēma kopš padomju laikiem. Un mums ir lielas iespējas paplašināt savstarpējo sadarbību,” sacīja Krievijas premjerministra vietnieks.
Taču Kazahstānas varas iestādes cenšas distancēties no nu jau toksiskās Krievijas, kas uzsāka karu Ukrainā un kļuva par pasaules rekordisti noteikto sankciju skaita ziņā. Septembrī Kazahstāna sāka eksportēt naftu, apejot Krievijas teritoriju, un gatavo alternatīvu maršrutu urāna eksportam, kurā valsts ieņem pirmo vietu pasaulē pēc ieguves.
Augustā Kazahstānas varas iestāžu atteikuma dēļ pārkāpt sankcijas, vietējo tirgu bija spiests pamest Sberbank, kuras meitasuzņēmums pēc aktīvu apjoma ieņem otro vietu valstī. Novembrī holdings ”KAZ Minerals” iesaldēja investīcijas Baimskas rūdas zonas attīstības projektā Čukotkā, kur līdz 2028. gadam bija paredzēts uzbūvēt rūdas ieguves un pārstrādes rūpnīcu.
