Jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” pētījums liecina, ka 19 % Latvijas iedzīvotāju cieš no redzes problēmām. Lai arī biežāk par acu veselību sūdzas seniori, acu veselības eksperti norāda, ka pēdējo gadu laikā redzes problēmas arvien biežāk novērotas arī bērnu vidū.
Visbiežāk pēdējā gada laikā redzes problēmas piemeklējušas seniorus – 39 %, nedaudz mazāk – cilvēkus vecumā no 45 līdz 63 gadiem (23 %). Savukārt visretāk par acu veselību sūdzas jauni cilvēki vecumā līdz 34 gadiem (7 %). Aptauja arī iezīmē, ka biežāk par redzes problēmām sūdzas cilvēki ar neveselīgu dzīvesveidu – no aptaujātajiem tas ir katrs piektais jeb 22 %.
Nav pārsteigums, ka visbiežāk par redzes problēmām sūdzas veci cilvēki, jo organisma novecošanās tiešā veidā ietekmē cilvēka acu veselību un redzi. Cilvēkam, kļūstot vecākam, nereti parādās nepieciešamība pēc lasīšanas brillēm, attīstās katarakta vai glaukoma, vecuma izraisīta mākulas deģenerācija. Tomēr pēdējos gados arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta bērniem, kuriem aizvien agrākā vecumā attīstās tuvredzība.
“Pie acu ārsta vairums cilvēku dodas tikai tad, kad problēma jau ir pamanāma – vai nu tā ir trauma, iekaisums, redzes pasliktināšanās, arvien biežāk arī diskomforts no ilgstoša darba pie datora. Vien neliela daļa iedzīvotāju acu ārstu apmeklē profilaktiski un bez sūdzībām. Tomēr aicinām visus veikt vispārēju redzes pārbaudi reizi gadā, jo ne visas izmaiņas ir uzreiz pamanāmas vai sajūtamas – tas attiecināms arī uz ģimenēm ar maziem bērniem. Tādējādi varam jau laikus palīdzēt novērst dažādas problēmas, piemēram, vecuma izraisītu mākulas deģenerāciju, kas ir viens no izplatītākajiem redzes zuduma iemesliem Rietumos, vai tuvredzību bērniem,” stāsta Fēlikss Lūkins, Dr. Lūkina acu klīnikas dibinātājs un vadītājs.
Samazināt acu slodzi, darbojoties tuvumā, un doties svaigā gaisā
Tuvredzību bērniem visbiežāk ietekmē mūsdienu ikdienas rutīnas, īpaši šobrīd, kad mazāk laika tiek pavadīts ārā, bet arvien agrākā vecumā un ilgāku laika posmu tiek lietotas digitālās ierīces. Tas bērna acīm rada lielu slogu, jo intensīva un nepārtraukta skatīšanās tuvumā veicina acs stiepšanos, kas, savukārt, veicina tuvredzības attīstību. Tāpēc vecākiem ieteicams sekot līdzi bērnu acu slodzei, īpaši – darbojoties tuvumā, piemēram, ar viedierīcēm.
“Tomēr ir arī labā ziņa – Latvijā arvien populārākas kļūst nakts lēcas, kas palīdz koriģēt redzi nakts laikā un ir viena no mūsdienīgākajām un iedarbīgākajām metodēm, lai palēninātu tuvredzības attīstību bērniem. Vecākiem ir svarīgi ņemt vērā, ka, nekontrolējot tuvredzības attīstību bērniem, nākotnē problēmas ar redzi var radīt daudz lielākus apgrūtinājumus. Jo sliktāka ir redze, jo lielāks diskomforts, un jo vairāk līdzekļu un uzmanības jāvelta redzes korekcijas līdzekļiem,” papildina F. Lūkins.
Veselīgs dzīvesveids var pasargāt no redzes problēmām vecumdienās
Veselīgs dzīvesveids ietekmē visu cilvēka ķermeni, tai skaitā acu veselību un redzi. Speciālists skaidro, ka vieni no biežākajiem acu ārsta apmeklētājiem ir cukura diabēta slimnieki. Arī vecuma izraisītas redzes problēmas tiešā veidā ietekmē dzīvesveids – stress, mazkustība, neveselīgs uzturs, smēķēšana un paaugstināts holesterīna līmenis asinīs. Savukārt bērniem svarīgi ir pavadīt laiku ārā, jo pētījumos ir pierādīts, ka tam ir labvēlīga ietekme uz acu veselību. Lai arī daudz kas ir paša rokās, nedrīkst aizmirst par ģenētikas lomu. Ja iepriekš ģimenes vēsturē novērotas kādas redzes problēmas, pastāv risks, ka tas attīstīsies arī nākamajām paaudzēm, tāpēc pie speciālista pārbaudīties ieteicams arī tad, ja nav sūdzību.
“Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā viedierīces ieņem arvien nozīmīgāku lomu, jo tās būtiski atvieglo savstarpējo saziņu un informācijas apriti darba vai mācību vajadzībām, tomēr cilvēki arī brīvajā laikā mēdz pārmērīgi nodoties to lietošanai. Tā ģimenēs jau par ierastu lietu kļuvusi katram savas viedierīces lietošana tā vietā, lai savstarpēji sarunātos vai kopīgi nodarbotos ar fiziskām aktivitātēm. Īpaši jaunā vecumā pārmērīga un nepareiza viedierīču lietošana nogurdina redzi – rodas sausuma sajūta un nieze acīs. Tāpēc vecāku uzdevums ir mācīt un skaidrot bērniem viedierīču pareizu un jēgpilnu lietošanu – pietiekamā apgaismojumā, ergonomiskā vidē un ar brīviem brīžiem fiziskām aktivitātēm. Acu veselībai svarīgs arī uzturs, ēdienkartē vēlams iekļaut oranžos dārzeņus, zaļos lapu salātus, citrusaugļus un, protams, diennaktī jāizdzer pietiekami daudz ūdens,” uzsver “Mana Aptieka” farmaceite un “Tukuma Centra aptiekas” vadītāja Agnese Ritene
Trīs biežākie mīti un patiesība par acu veselību
#1 Mīts: Televizora vai datora ekrāns var sabojāt redzi
Viens no visgrūtāk izskaužamajiem mītiem ir apgalvojums, ka digitālo ierīču lietošana bojā redzi, taču ekrāns pats par sevi redzi nebojā. Tomēr, ilgstoši un nepareizi, piemēram, vājā apgaismojumā, lietojot datoru, televizoru vai jebkuru citu digitālo ierīci, acis mēdz nogurt. Ja ikdienā daudz laika nākas pavadīt pie ekrāna, speciālisti iesaka neaizmirst par regulāru acu mirkšķināšanu, kā arī atpūtināt acis ik pēc 20 minūtēm, raugoties uz kādu objektu vismaz 20 metru attālumā.
#2 Mīts: Briļļu vai kontaktlēcu nēsāšana vājina redzi un rada atkarību
Sabiedrībā pastāv mīts, ka briļļu vai kontaktlēcu lietošana ne tikai rada atkarību, bet pat pasliktina redzi, taču tā nebūt nav. Mūsdienu medicīna ir pierādījusi, ka briļļu vai kontaktlēcu nēsāšana nevar pasliktināt redzi vai izraisīt kādu no acu slimībām – protams, ar nosacījumu, ka tās izrakstītas atbilstoši problēmai. Tomēr speciālisti atgādina, ka būtiski ir pašam sekot līdzi savai acu veselībai, jo laika gaitā var nākties mainīt vai pielāgot esošos redzes korekcijas līdzekļus.
#3 Mīts: Acu veselību iespējams uzlabot ar vingrinājumiem
Cilvēka redze ir atkarīga no daudz un dažādiem faktoriem, taču acu vingrinājumi nevar uzlabot vai palīdzēt saglabāt redzi vai novērst nepieciešamību pēc brillēm. Tomēr acu izvingrināšana var kalpot kā profilaktisks pasākums, kas aizkavē dažādu ar redzi saistītu problēmu rašanos. Šim mērķim noderēs, piemēram, regulāra fokusa maiņa, acu atpūtināšana (strādājot ar datoru, lasot) un acu mirkšķināšana un kustības.
Par pētījumu
“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērījums. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, ik gadu tiešajās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits – 1000 cilvēki vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
