Zinātnieki šo laikapstākļu parādību saista ar globālo sasilšanu. Ņemot vērā globālās temperatūras pieauguma ilgtermiņa tendenci, tādi notikumi kā šajā nedēļā Spānijā novērotie kļūs arvien biežāki.
Spānijā šausmīgos plūdos gājuši bojā vismaz 205 cilvēki. Lielākā daļa bojāgājušo atradās Valensijas piekrastes reģionā. Par upuriem ziņots arī Kastīlijas-Lamančas reģionā un Malagas provincē Andalūzijā, precizē The Guardian.
Vēl aptuveni 300 cilvēku tika bloķēti applūdušo ceļu dēļ, rakstīja El Mundo. Ūdens plūsmas pārvērta ciematu ielas upēs, iznīcināja mājas un aizslaucīja tiltus, dzelzceļa sliedes un automašīnas.
Turklāt vairākas pašvaldības palika bez dzeramā ūdens un pārtikas, un aptuveni 150 tūkstoši cilvēku Valensijā bija bez elektrības līdz nedēļas nogalei.
Saskaņā ar The Mirror datiem gandrīz 2 tūkstoši cilvēku joprojām ir pazuduši bez vēsts.
Tikmēr Spānijas meteoroloģiskā aģentūra aicināja būt piesardzīgiem, jo Baleāru salās attīstās vētras . Kā noskaidroja eksperti, Maljorkas, Menorkas, Ibizas un Formenteras salās iespējamas “spēcīgas” un “ilgstošas” lietusgāzes.
Zināms, ka lielākais Spānijas tūrisma centrs Maljorka publikai jau ir slēgts .
Tikmēr mediji publicē satelīta kadrus, kuros redzams, kā mainījusies katastrofas skartās teritorijas ainava.
Kas izraisīja lielos plūdus?
Šī parādība vietējā mērogā ir pazīstama kā DANA — spāņu valodas akronīms, kas apzīmē izolētu augstkalnu ieplaku. Angļu valodā to mēdz dēvēt par ”Cold drop” jeb ”Aukstais kritiens”
DANA fenomens ir raksturīgs Vidusjūrai. Zinātnieki to saista ar globālo sasilšanu.
DANA rodas, ja:
- Austais gaiss no ziemeļiem virzās uz dienvidiem.
- Siltais gaiss plūst pāri Vidusjūrai, ātri paceļas un veido blīvus mākoņus.
- Zemu spiedienu no ziemeļiem bloķē augsts spiediens virs ūdens, izraisot tā palēnināšanos vai pilnīgu apstāšanos.
Tas rada zema spiediena zonas, kas gandrīz nepārvietojas un rada nelabvēlīgus laika apstākļus vairākas dienas. Spēcīgas lietusgāzes var appludināt noteiktu apgabalu uz ilgu laiku.
Siltajos mēnešos, kad no jūras virsmas notiek intensīva iztvaikošana, sekas var būt postošas.
Kādu lomu spēlē klimata pārmaiņas?
DANA izraisītie plūdi Spāniju ir skāruši jau iepriekš, ilgi pirms cilvēka darbība sāka būtiski ietekmēt klimatu. Taču klimata pārmaiņas padara spēcīgās lietusgāzes vēl sliktākas un līdz ar to arī bīstamākas. Fakts ir tāds, ka karstāks gaiss spēj noturēt vairāk mitruma. Līdz ar to lietus kļūst bagātīgākas.
Pašreizējais globālās temperatūras pieaugums par 1,3 grādiem pēc Celsija nozīmē, ka gaiss satur par aptuveni 9% vairāk mitruma.
Marilena Oltmanna, Nacionālā okeanogrāfijas centra Sauthemptonā, Anglijā, pētniece norāda , ka virsmas temperatūras paaugstināšanās Vidusjūrā ir stipro vētru “galvenais faktors”.
Zinātnieki lēš, ka līdz šī gadsimta beigām globālā sasilšana sasniegs 3,1 grādu pēc Celsija, kas, domājams, vēl vairāk palielinās nokrišņu daudzumu, palielinās pēkšņu plūdu iespējamību un atstās iedzīvotājus skartajos apgabalos bez laika reaģēt.
Marks Smits, Līdsas universitātes ūdens zinātnes un veselības eksperts, skaidro, ka karstās vasaras arī izžāvē augsni, kas nozīmē, ka tā absorbē mazāk mitruma, liekot ūdenim ieplūst upēs un ezeros, kas applūst ātrāk.
Iedzīvotāji netika laikus brīdināti
Vēl viens faktors, kas izraisīja plūdu traģiskās sekas Spānijā, bija vietējo varas iestāžu ārkārtējā nenovīdība iedzīvotāju brīdināšanā.
Šādos apstākļos ir ļoti svarīgi, lai prognozes būtu precīzas, iestādes sagatavotos un iedzīvotāji ātri reaģētu, sacīja Hanna Kloka, Redingas universitātes hidroloģijas pasniedzēja. Viņasprāt, cilvēku bojāeju automašīnās varēja novērst.
“Tas liek domāt, ka plūdu brīdināšanas sistēma Valensijā ir neizdevusies,” viņa sacīja. “Cilvēkiem ir jāsaprot, ka brīdinājumi par ārkārtējiem plūdiem ļoti atšķiras no parastajiem laikapstākļiem. Mums ir jādomā par brīdinājumiem par plūdiem pavisam citādi, vairāk kā par ugunsgrēka trauksmi vai zemestrīces sirēnu.
Laikapstākļu aģentūra otrdienas rītā Valensijas reģionā izsludināja sarkano līmeni un saglabāja to aktīvu, situācijai pasliktinoties visas dienas garumā, ziņo mediji. Taču tikai pēc plkst.20 civilās aizsardzības dienests izsūtīja brīdinājumu, aicinot iedzīvotājus nepamest savas mājas.
Piemēram, Paiportas pašvaldības mērs Maribela Albalata atzīmēja, ka neatliekamās palīdzības dienesti nepaziņoja par gaidāmajām plūdu briesmām. Viņas vadītajā pilsētā gāja bojā 62 cilvēki. Pēc viņas teiktā, daudzi cilvēki bija iesprostoti.
Arī vairāki šīs pilsētas iedzīvotāji ziņoja, ka plūdi viņus pārsteidza, todien pat nav lijis. Pirmā dīvainā lieta bija strāvas padeves pārtraukums. Kā stāsta Paiportā dzīvojošais Andris Klarenburgs, pirmais, ko viņš ieraudzīja, palūkojoties pa logu, bija pa ielu peldošās automašīnas.
Kāds cits aculiecinieks stāstījis, ka brīdinājums nāca brīdī, kad viņš jau bija ieslēgts savā automašīnā, un ūdens sasniedza viņa krūtis.
“Tūlīt pēc pulksten 20:00, pēc stundas kaklu dziļā ūdenī un dubļu norīšanas, atskanēja trauksmes signāls,” viņš teica.
