Gāzes karš ar Eiropu, ekonomikas kritums un nekontrolējamais rubļa kurss radījis nopietnu kaitējumu Krievijas budžetam.
Jūlija beigās federālā valsts kase reģistrēja divciparu samazinājumu ieņēmumu no visiem galvenajiem nodokļiem, savukārt tās kopējie ieņēmumi samazinājās par 26% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Finanšu ministrijas trešdien publiskotie dati.
Neskatoties uz stabilo naftas eksportu, nodokļu ieņēmumi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 22% līdz 771 miljardam rubļu. Savu ietekmi atstāja “gāzes vārsta” pagrieziens Eiropas valstu virzienā, kā dēļ Gazprom eksports sabruka līdz 80. gadu sākuma līmenim. Mēneša beigās budžetā tika iekasēti tikai 57,3 miljardi rubļu gāzes eksporta nodevas – minimālā summa kopš pandēmijas krīzes. Salīdzinājumam: jūnijā tas bija 217,4 miljardi rubļu, maijā – 199 miljardi rubļu, aprīlī – 234 miljardi rubļu.
Pēc naftas un gāzes nodokļu nomaksas samazinājās nodevas no ekonomikas neresursu sektora. Par 40% mazāki nekā gadu iepriekš, bija PVN ieņēmumi – otrs lielākais valdības ieņēmumu avots. Budžetā tika iekasēti 493 miljardi rubļu iekšzemes PVN un 193 miljardi no importa precēm.
Akcīzes nodokļi samazinājās par 26% līdz 62 miljardiem rubļu; ienākuma nodoklis – par 32%, līdz 129 miljardiem rubļu. Mēģinājumi izveidot paralēlo importu nenesa budžeta rubļus no muitas: ievedmuitas nodokļi samazinājās par 60%, bet akcīzes – par 44% (attiecīgi līdz 32 un 7 miljardiem rubļu).
Budžets ir piedzīvojis “katastrofālu ieņēmumu sabrukumu”, norāda MMI analītiķi. Nodokļos iekasējusi 1,761 triljonu rubļu, valdība palielināja izdevumus par 17% līdz 2,653 triljoniem rubļu. Rezultātā mēneša beigās valsts kasē bija 892 miljardu rubļu deficīts, kas atbilst 33% no mēneša budžeta. Proti, katrs trešais valdības iztērētais rublis palika bez nodokļu ieņēmumiem.
Ieņēmumi, kas nav saistīti ar naftu un gāzi, ir zem spiediena ar sankcijām saistīto ierobežojumu dēļ, norāda Raiffeisenbank analītiķis Staņislavs Murašovs: valstī apstājas veselas nozares – no autobūves līdz metalurģijai, imports ir atjaunojies tikai par piekto daļu, un ekonomikas lejupslīde paātrinās – aprīlī – 2,8%, maijā – 4,3%, jūnijā – 4,9%, liecina MED dati.
Un, lai gan budžets plīst pa vīlēm, ministrijas un departamenti prasa naudu importa aizstāšanai, krīzes pārvarēšanai un megaprojektiem, kuros prezidents pieprasa “izrāvienu”. Kopumā, pēc Finanšu ministrijas datiem, tika saņemti pieteikumi par papildu finansējumu 5 triljonu rubļu apmērā.
Šādos apstākļos varas iestādēm paliek gandrīz vienīgā laika pārbaudītā recepte – rubļa devalvācija. Valūtas kursa situācijas dēļ budžets zaudē ievērojamu daļu no saviem ienākumiem, un tas nav varas iestāžu interesēs, norāda investīciju kompānijas Russ-Invest galvenais ekonomists Aleksandrs Harutjunjans.
Tāpēc viņš norāda, ka valdība un Centrālā banka gatavo jaunu budžeta noteikumu, saskaņā ar kuru biržā pirks valūtu un spiedīs rubli uz leju. Tagad, iespējams, tikai Centrālās bankas veiktā ārvalstu valūtas pirkšana “var stabilizēt budžeta ieņēmumus un beigt gada otro pusi ar pārpalikumu”, saka Jevgeņijs Miroņuks, BCS World Investments eksperts.
