Ja ne ukraiņu nācijas varonība, Rietumi būtu samierinājušies ar sakāvi. Bijušais pasaules čempions šahā un Kremļa opozicionārs Garijs Kasparovs sniedza plašu interviju Ukrainas televīzijas ēterā un šeit no tās izcēlām daļu no būtiskā.
Ir pilnīgi skaidrs, ka savlaicīga adekvāta Rietumu reakcija liktu Putinam aizdomāties par to, vai viņš ir gatavs maksāt tādu cenu par agresijas pastrādāšanu. Diktatori nekad neuzdod jautājumu “Kāpēc?” Viņi uzdod jautājumu “Kāpēc ne?”
Tas, ka Krimas aneksija neizraisīja nopietnu Rietumu reakciju, lika Putinam domāt, ka ir iespējams virzīties tālāk un tālāk. Mēs atceramies, kā pēc Krimas sagrābšanas pret Krievijas Federāciju tika veikti nelieli pasākumi. Ja toreiz ieviestu sankcijas, kas pēc apjoma salīdzināmas ar vismaz pusi no pašreizējām, tad Putins būtu padomājis.
Turklāt 8 gadu laikā bija iespējams nodrošināt Ukrainu ar nepieciešamajiem modernajiem ieročiem. Faktiski Rietumi būtu varējuši apturēt karu, ja būtu pareizi novērtējuši Krievijas radītos draudus un likuši Putinam saprast, ka viņa rīcībai sekos atmaksa. Bet visas Putina agresijas un piedzīvojumi viņam padevās, kas viņu līdz 24. februārim padarīja ļoti pašpārliecinātu.
Ja nebūtu ukraiņu nācijas varonības, Rietumi būtu samierinājušies ar sakāvi, un sarunas būtu bijušas par to, kā nelielā teritorijas daļā saglabāt Ukrainas valstiskuma centru. Arī Putins pie tā nebūtu apstājies – viņš būtu devies uz Poliju un Baltijas valstīm pēc Staļina metodikas. Putins izvirzīja sev uzdevumu nosodīt NATO. Ak, viss varēja beigties šādi, ja ne Ukraina, kas visai pasaulei parādīja, ka ir vērtības, par kurām ir jācīnās un pat jāmirst.
