Ja dzīvība uz Zemes izdzīvos antropocēnā (pašreizējās ģeoloģiskās epohas – holocēna pēdējā sadaļa Zemes vēsturē), tā saskarsies ar jauniem draudiem – no kosmosa. Zinātnieki brīdina, ka ar laiku Saule kļūs spožāka, kas neizbēgami traucēs mūsu planētas oglekļa ciklam. Pētījums publicēts Planetary Science Journal.
Tas novedīs pie oglekļa dioksīda koncentrācijas samazināšanās atmosfērā, kas kļūs par draudu augiem un līdz ar to arī visai biosfērai. Šādi secinājumi izklāstīti ģeofiziķa R. J. Greiema no Čikāgas universitātes un viņa kolēģu pētījumā.
Biosfēras izzušanas laiks
Pētījums parādīja, ka augiem kritiskā CO 2 koncentrācijas samazināšanās nenotiks vismaz 1,6 miljardus gadu. Šie rezultāti dubulto iepriekš aprēķināto augu un dzīvnieku dzīves ilgumu uz Zemes, kas varētu būt iepriecinoši tiem, kas meklē dzīvību ārpus mūsu planētas.
“Mūsu rezultāti liecina, ka saprātīgas dzīves rašanās var būt mazāk sarežģīts un plašāk izplatīts process, nekā tika uzskatīts iepriekš,” raksta pētījuma autori. Tomēr zinātnieki uzsver, ka saprātīga dzīvība joprojām ir reta pat tad, ja tās rašanās iespējamība ir lielāka, nekā gaidīts.
Kā mainīsies Zemes atmosfēra?
Laika gaitā vēja un lietus ietekme uz silikātu iežiem izraisa oglekļa dioksīda absorbciju. Vēlāk vulkāniskās aktivitātes dēļ CO 2 atgriežas atmosfērā, pabeidzot karbonātu-silikātu ciklu. Šis cikls regulē CO 2 daudzumu atmosfērā miljoniem gadu.
Tomēr, palielinoties saules spožumam — par 10% ik pēc miljarda gadu — laikapstākļi paātrinās, izraisot ievērojamu oglekļa dioksīda koncentrācijas samazināšanos. Tas radīs augiem saspringtu vidi, kas var izraisīt to nāvi CO 2 trūkuma vai pārkaršanas dēļ.
Pagaidu atlikšana
Pētījumā konstatēts, ka CO 2 koncentrācijas samazināšanās palēnināšana un pat īslaicīga tās palielināšana varētu aizkavēt augu izmiršanu līdz pat 1,86 miljardiem gadu. Tomēr zinātnieku modelī nav ņemti vērā visi iespējamie faktori, piemēram, mākoņu un ūdens cikla atgriezeniskā saite, kas varētu būtiski ietekmēt rezultātus.
“Lai iegūtu precīzākus novērtējumus, ir jāizveido sarežģītāki klimata modeļi ar interaktīvu veģetācijas dinamiku,” atzīmē pētnieki.
Kurš izdzīvos?
Dažas augu sugas, piemēram, cukurniedres un kukurūza, izdzīvos ilgāk nekā citas – apmēram 500 miljonus gadu. Tomēr augu skaita samazināšanās neizbēgami izraisīs dzīvnieku skaita samazināšanos pārtikas resursu un skābekļa koncentrācijas samazināšanās dēļ. Galu galā, iespējams, izdzīvos tikai anaerobie mikroorganismi, un tie var izdzīvot, līdz Saule kļūst pārāk spēcīga un okeāni iztvaiko.
Klimata pārmaiņas jau paātrinās. 2024. gadā globālā temperatūra pirmo reizi pārsniedza sasilšanas atzīmi par 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, radot bažas par planētas nākotni. Šie dati uzsver, cik svarīgi ir ņemt vērā ilgtermiņa perspektīvu, lai saglabātu biosfēru.
